Ēkās, kurās 2019. gadā veikti ieguldījumi tehniskā stāvokļa uzlabošanā, darbojas valsts pārvaldei būtiskas institūcijas, kuras tiek intensīvi apmeklētas – Ekonomikas ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs, Ministru kabinets, Finanšu ministrija, kā arī muzeji, kas rūpējas par valsts kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu – Latvijas Mākslas muzejs, Rīgas kuģniecības un vēstures muzejs un Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs.
VNĪ uztur aktuālu informāciju par visām uzņēmuma pārvaldībā esošajām ēkām, to tehnisko stāvokli, nolietojumu, īpašumtiesībām un atrašanos UNESCO teritorijā. Vērtējot VNĪ pārvaldībā esošās ēkas, kur primāri nepieciešams veikt ieguldījumus, tiek ņemti vērā tādi kritēriji kā ēkas nolietojums %, objektu tehniskās apsekošanas atzinumi, defektu konstatācijas akti, informācija no ēku lietotājiem, kuri lūdz veikt ēkas sakārtošanas darbus, jo objekta degradētās pazīmes kavē sekmīgu ēku lietotāja darbu, kā arī “Domes lēmums par paaugstinātu NĪ nodokļa likmi” saistībā ar Rīgas domes noteikto degradētā objekta statusu, kas nozīmē papildu finansējumu valsts budžetā paaugstinātā nodokļa apmaksai. Lēmums par UNESCO programmas finansējuma izlietojumu tika pieņemšanas procesā skatīts Saeimā saistībā ar Likumu par valsts budžetu 2019. gadam, un Ministru kabinetā, izskatot Ministru kabineta 14.05.2019. rīkojumu Nr.226. Šajā procesā iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
“Ieguldījumu rezultātā novērsta bīstamība sabiedrībai, samazināts vidi degradējošo objektu skaits, samazināti nākotnes ieguldījumi objektu atjaunošanā un samazināts no valsts budžeta papildu nepieciešamā finansējuma apmērs paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmaksai, netieši stimulējot atjaunoto muzeju un valsts iestāžu prestižu un apmeklētību. VNĪ sniedzis detalizētu vērtējumu par katra objekta tehnisko stāvokli. VNĪ ieskatā Valsts kontrolei, veicot visu VNĪ UNESCO teritorijā esošo objektu atkārtotu izvērtējumu, nebūtu iespējams iegūt citu secinājumu,” norāda R. Griškevičs.
UNESCO programma par “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo valsts ēku bīstamības un avārijas situāciju novēršanas pasākumu nodrošināšanu” sniegusi iespēju demonstrēt atbildīgu pieeju kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, rādot priekšzīmi un stimulējot privāto sektoru rīkoties līdzvērtīgi.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
