Ņemot vēra Publisko iepirkuma likuma paredzēto rezultātu paziņošanas kartību un pretendentu tiesības iesniegt iebildumus, paredzams, ka līgums ar projektētājiem tiks noslēgts tuvākā mēneša laikā. Saskaņā ar piesaistītā ES finansējuma prasībām ēkas atjaunošana jāpabeidz līdz 2023. gada nogalei. “Drīzumā plānojam uzsākt projektēšanas darbus, būvdarbiem plānoti 2 gadi – 2022. un 2023. gads. Lai nodrošinātu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, ēkas atjaunošanas detalizēts projekts tiks saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Šis ir pirmais VNĪ projekts, kur tiek izmantotas uzņēmuma pērn izstrādātās BIM prasības. Esam pārliecināti, ka ēkas digitālā dvīņa izstrāde palīdzēs ne tikai ēkas pārbūvē, efektīvāk virzot tās atjaunošanu, bet arī visā ēkas dzīves ciklā, tai skaitā ēkas pārvaldīšanā un apsaimniekošanas jautājumu risināšanā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā,” norāda Jānis Ivanovskis- Pigits.
Ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanai prioritāri plānots veikt Lielās ģildes Lielās zāles pārbūvi, t.sk. gan skatuves, gan zemskatuves pārbūvi, pārplānojot skatītāju sēdvietas, paredzot atbilstošu izvietojumu skaņu un gaismu tehniķiem, ventilāciju un apgaismojumu. Vienlaikus plānots pārbūvēt zāles skatuves tehnisko aprīkojumu – griestu konstrukcijas un veikt logu restaurāciju. Lielās ģildes apmeklētāju ērtībai plānots pārbūvēt (tai skaitā paplašināt) esošās labierīcības, kā arī izbūvēt liftu, kas nodrošinās piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem un mūzikas instrumentu un skatuves aprīkojuma ērtāku pārvietošanu.
Vadoties no finansiālām iespējām, plānots izbūvēt mūsdienu prasībām atbilstošas ventilācijas, elektroapgādes un siltumapgādes tīklu sistēmas, nomainot nolietotos inženiertīklus. Īpašu uzmanību plānots pievērst ugunsdrošības jautājumiem. Tāpat plānots uzlabot administrācijas un mūziķu telpas un darba apstākļus. Ēkā veicamo darbu plānošana notiek ciešā sadarbībā ar ēkas lietotāju – Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.
“Lielā ģilde ir arhitektūras stilu saplūsmes ziņā unikāla ēka ar 700 gadu ilgu vēsturi un dažādu gadsimtu interjera liecībām. Kopš 20. gadsimta 60. gadiem tā ir Rīgas galvenā filharmoniskā koncertzāle, tajā muzicējuši ievērojami Latvijas un citzemju mākslinieki. Lai gan Rīga nepacietīgi gaida jaunu, mūsdienīgu akustisko koncertzāli, Lielā ģilde vienmēr paliks Vecrīgas un klasiskās mūzikas simbols. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ir šīs lieliskās ēkas iemītnieks un apsaimniekotājs beidzamos 30 gadus, un mēs esam laimīgi, ka valsts atradusi finanšu līdzekļus, lai veiktu Lielās ģildes nopietnu tehnisko remontu,” gandarījumu pauž LNSO valdes locekle Indra Lūkina.
Lielās ģildes attīstības projekta realizācijā kopumā plānots ieguldīt ap 6,56 miljoniem eiro, ko Kultūras ministrija piesaistījusi Eiropas Reģionālā attīstības fonda 5.5.1.specifiskā atbalsta mērķa aktivitātē „Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā”.
Lielās ģildes ēku VNĪ pārņēma pārvaldībā 2006. gadā. Atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajai Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmai “Mantojums 2018”, Lielajā ģildē tika veikts fasādes remonts un daļējs iekštelpu kosmētiskais remonts par valsts budžeta līdzekļiem.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums pērn Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
