Proti, VNĪ lūdz tiesai atcelt šobrīd uzlikto liegumu tālākajiem būvdarbiem Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksā. Argumentēts lūgums atcelt prasības nodrošinājumu iesniegts, jo VNĪ līgumu ar pilnsabiedrību “ReRe Būve 1” lauza, balstoties uz būvdarbu laikā konstatētiem drošības pārkāpumiem. Paredzams, ka VNĪ pieteikuma izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi.
“Mūsu iepriekšējā taktika – vispirms vērsties Ģenerālprokuratūrā – balstījās apsvērumā, ka ir jādara viss iespējamais, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē, kad būvnieku strīdos cieš visas sabiedrības intereses,” uzsver Valkers.
Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu Augstākajā tiesā jeb Senātā. Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka lēmumā noteiktais liegums ir nesamērīgs un kalpo kā šantāžas līdzeklis prasītāju rokās projekta piespiedu izpildei, tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt būvniekam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi darbu izpildei.
Lai gan Senāts Ģenerālprokuratūras protestu nepieņēma izskatīšanai, tas nemazina protestā ietverto apsvērumu un secinājumu juridisko slodzi, jo Senāts šos apsvērumus un secinājumus nav noraidījis. Senāts norādīja, ka pastāv alternatīvi tiesību aizsardzības līdzekļi - tiesības prasīt prasības nodrošinājuma atcelšanu.
Secīgi VNĪ ir vērsies ar lūgumu Vidzemes priekšpilsētas tiesā atcelt aizliegumu slēgt jaunus līgumus, jo uzņēmuma ieskatā šāds liegums ir nesamērīgs.
Civiltiesiskais strīds starp VNĪ un pilnsabiedrību “ReRe Būve 1” aizsākās pēc tam, kad VNĪ lauza līgumu par būvdarbu veikšanu JRT ēku kompleksā, savukārt būvnieks tiesā iesniedza prasību atbildētājam atzīt un izpildīt noslēgto līgumu, kā šīs prasības nodrošinājumu, lūdzot noteikt aizliegumu VNĪ slēgt jebkādus darījumus ar trešajām personām par būvdarbu veikšanu šajā objektā. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lūgumu nodrošināt prasību apmierināja.
“Vasarā mēs bijām gatavi šādam tiesas lēmumam, jo iepriekš “ReRe Būve 1” Vidzemes priekšpilsētas tiesai bija iesniegusi materiālus 13 sējumu apjomā, tādejādi radot ilūziju par prasības pamatotību. Tomēr esam pārliecināti, ka tiesa nevar ignorēt faktu – viens no būtiskākajiem līguma laušanas pamatojumiem ir “ReRe Būve 1” pieļautie drošības pārkāpumi un darba drošības normu neievērošana būvniecības laikā,” atzīst Valkers.
VNĪ mērķis ir savlaicīgi pabeigt JRT rekonstrukcijas projektu pienācīgā kvalitātē, lai atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022. gada vasarā.
Šobrīd VNĪ ir izsludinājis jaunu iepirkumu JRT būvniecībai atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei, kas paredz īstenot principu “projektē un būvē” - vienotu atbildību teātra pārbūves īstenošanai. Oktobra vidū VNĪ organizēja sanāksmi, kurā ikvienam potenciālajam interesentam bija iespēja saņemt informāciju par jaunā iepirkuma prasībām. Lai veicinātu piegādātāju konkurenci un iepirkuma caurspīdību, VNĪ iesniedza iepirkuma nolikumu Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) priekšpārbaudei. Atbilstoši IUB ieteikumiem VNĪ precizē iepirkuma dokumentāciju.
Piedāvājumu iesniegšana paredzēta līdz šā gada 5. decembrim, bet pretendentu jautājumu gadījumā iesniegšanas termiņš varētu tik pagarināts par dažām nedēļām. Pēc jauna līguma noslēgšanas ar būvnieku darbus pie JRT pārbūves plānots atsākt 2020. gadā.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
