VNĪ padomē kopā ar Bičevski strādā arī Inta Komisare un Ansis Grasmanis. Pārējie padomes locekļi turpinās darbu, tā nodrošinot uzņēmuma darbības nepārtrauktību.
“Esmu gandarīts par paveikto. Manuprāt, padomei triju gadu laikā ir izdevies izveidot pietiekami stiprus pamatus, lai VNĪ kļūtu par aktīvu, citu respektētu nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku. Uzņēmuma valdei ir izvirzīti augsti mērķi, kas nodrošina strauju izaugsmi, ekonomiski pamatotu un efektīvu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu,” uzsver Bičevskis.
Aizvadītajos trīs gados kapitālsabiedrības darbībā ir notikušas vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp pieņemta vidēja termiņa darbības stratēģija, reorganizēta uzņēmuma struktūra un ieviests jauns aktīvu (nekustamo īpašumu) pārvaldības modelis, kas ļauj efektīvi tos apsaimniekot un gūt augstāku peļņu. Tā ir ielikti ilgtermiņa pamati efektīvai valsts nekustamo īpašumu portfeļa pārvaldībai un VNĪ sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Uzņēmums pārvalda aptuveni ceturto daļu jeb 23% no valstij piederošajām ēkām. Patlaban ir identificētas svarīgākās problēmas sabiedriskā sektora iestāžu izvietojumā un publisko līdzekļu izmantošanā, kā arī iezīmēti virzieni to risināšanai, to vidū arī koncepcija “Nākotnes birojs”.
VNĪ padomes priekšsēdētājs atzīst, ka vairākas VNĪ iniciatīvas, tostarp koncepcija “Nākotnes birojs”, kas paredz modernas un efektīvas darba vides izveidi publiskajā sektorā, pirmajā posmā prasa augstākas investīcijas un aktīvāku virzību. Taču Bičevska izpratnē finanšu ministrs Jānis Reirs vēlējās mierīgāku tempu, stabilizāciju un mērenāku izaugsmi.
“Gan Finanšu ministrijas, gan manā ieskatā “Nākotnes biroja” koncepcija ir attīstāma, jo valsts pārvaldes biroji atrodas ēkās ar 30-70% nolietojumu. Mēs esam ieinteresēti apvienot zem viena jumta vairākas iestādes, taču mums atšķiras redzējums, cik ātri šīs izmaiņas būtu ieviešamas. Protams, šādai ministrijas nostājai var būt objektīvi iemesli, arī budžeta iespējas, tomēr bez ministra aktīva atbalsta strauja attīstība nav iespējama,” skaidro VNĪ padomes priekšsēdētājs.
Tāpat ir uzlabota iekšējo procesu un projektu vadība, sākta Būves informācijas modelēšanas sistēmas (BIM) ieviešana lielajos būvniecības objektos jau iepirkumu posmā. Rezultātā šogad VNĪ ieguva Ilgtspējas indeksa zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi.
VNĪ padomes galvenais uzdevums ir pārraudzīt kapitālsabiedrības valdes darbu. VNĪ padome tika izveidota 2016. gadā, ievērojot OECD ieteikumus un Ministru kabineta rīkojumu par nepieciešamību izveidot kapitālsabiedrības padomi. Padomes pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Mārtiņš Bičevskis par VNĪ padomes locekli tika iecelts 2016. gada nogalē.
VNĪ valdē patlaban strādā valdes priekšsēdētājs Andris Vārna, valdes locekļi Sigita Janvāre un Jānis Ivanovskis-Pigits. Jaunais valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs darbu sāks 2020. gada 6. janvārī. Savukārt atklātā konkursā uz vēl vienu valdes locekļa amatu ir noslēgusies pieteikumu pieņemšana, nominācijas komisija patlaban izvērtē 17 saņemtos pieteikumus.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
