“Izprotam valstī izsludināto ārkārtas situāciju un to, ka papildu finansējuma piesaiste nekustamā īpašuma un telpu uzturēšanai mūsu nomniekiem var būt apgrūtināta, tāpēc VNĪ aktīvi kopā ar katru klientu rūpīgi izskata nepieciešamo pakalpojumu klāstu, meklējot labāko iespējamo risinājumu. Īpašuma pārvaldīšana ir stratēģiska un saimnieciska rīcība ilgtermiņā, tāpēc ir svarīgi kopīgi ar klientu laikus pārrunāt ikdienas pakalpojumu apjomu un intensitāti, ņemot vērā plānotās attīstības iespējas,” norāda Andris Vārna.
VNĪ šobrīd ir noslēgti vairāk kā 190 līgumi ar publiskā sektora klientiem gan par biroja telpu uzturēšanu, gan kultūrvēsturiskā mantojuma (teātri, arhīvi, muzeji, skolas) uzturēšanu, kā arī kritiskās infrastruktūras objektu uzturēšanu.
“Mūsu publiskā sektora klienti pārstāv dažādas nozares, tiem ir dažādas vajadzības un iespējas, tāpēc kapitālsabiedrība juridiskā ietvara robežās katra klientu izmaksas izvērtē individuāli un meklējam risinājumus, lai pilnībā segtu izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu. Ir nomnieki, kam šīs izmaksas var nākotnē pieaugt, un ir klienti, kuriem tās var samazināties,” skaidro Vārna.
Pieprasītākie papildus pakalpojumi VNĪ publiskā sektora nomniekiem ir telpu un teritorijas uzkopšana, tehnisko iekārtu uzturēšana, fiziskās un tehniskās apsardzes nodrošināšana, taču katra nekustamā īpašuma apsaimniekošanas plāns ir plašāks – tas sastāv no pamata pakalpojumu un papildu pakalpojumu kombinācijas. Lai ēkas un telpas nomniekiem kalpotu pēc iespējas ilgāk, kā arī, lai veiksmīgi ilgtermiņā pārvaldītu un attīstītu nekustamo īpašumu, VNĪ rūpējas gan par savlaicīgu inženiertīklu, iekārtu un sistēmu, apkopi, gan par pašas ēkas uzturēšanu.
Efektīvai īpašumu pārvaldīšanai ilgtermiņā tiek noteikta nomas maksa, kas pilnībā sedz ēkas uzturēšanu. Nomas maksu veido īpašuma uzturēšanas izmaksas, uzkrājuma komponentes vai kapitālieguldījuma atmaksas komponente un administratīvās izmaksas. Ik gadu, saskaņā “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumiem” (ko 2018.gada 20. februārī apstiprinājis Ministru kabinets) publiskā sektora nomniekiem tiek pārskatīta gan nomas maksa, gan īpašuma uzturēšanas un papildu pakalpojumu izmaksas. Pamata pakalpojumos tiek ietverti tādi pakalpojumi kā iekārtu, tai skaitā liftu, un inženiertīklu tehniskā apkope un remonts, ugunsdrošības sistēmu un inventāra uzturēšana un remonts, tehniskās apsardzes signalizācijas un videonovērošanas sistēmu apkalpošana un remonts, būves konstruktīvo elementu apsekošana un remonts, kā arī teritorijas uzkopšana. Savukārt pie nekustamā īpašuma apsaimniekošanas papildu pakalpojumiem pieder fiziskā apsardze, telpu uzkopšana, piekļuves kontroles sistēmu apkalpošana, automātiski paceļamo barjeru un vārtu apkalpošana un remonts, iekštelpu kosmētiskais remonts, komunālo pakalpojumu līgumu administrēšana, kā arī citi pakalpojumi.
VNĪ publiskā sektora klientiem ir nosūtījis detalizētu skaidrojumu par nomas maksas un papildu pakalpojumu izmaiņām 2020. gadā, lai atbilstoši apstiprinātajam valsts budžeta sagatavošanas grafikam kārtējam gadam nepieciešamības gadījumā nomnieks varētu veikt darbības attiecīgā papildu finansējuma piesaistei. Sarunai par pakalpojumu grozu pārskatīšanu klienti ir aicināti vērsties pie VNĪ nekustamā īpašuma vadītāja. Citos jautājumos saistībā ar īpašuma apsaimniekošanu aicinām izmantot 24/7 klientu atbalstu, zvanot uz bezmaksas tālruni 80002000 vai rakstot e-pastu uz atbalsts@vni.lv.
VNĪ veiksmīgi turpina pēdējo gados uzsākto pārmaiņu stratēģiju – iesākto uzņēmuma attīstības ceļu, kurā veicis ievērojamu iekšējo procesu un nozarei būtisku procesu digitalizāciju un no funkcijām orientēta uzņēmuma kļuvis par mūsdienīgu, uz klientu orientētu valsts kapitālsabiedrību. Pērn veiktā klientu apmierinātības pētījumā 70% klientu pauduši apmierinātību ar VNĪ darbu. Darbs turpinās pie vairākiem uzlabojumiem klientiem, tai skaitā mobilās aplikācijas klientu apsaimniekošanas pieteikumiem izveides. Uzņēmuma nākotnes izaicinājumu vidū ir mērķtiecīga virzība uz valsts pārvaldes darba vides (īpašumu pārvaldības) efektivitāti un produktivitātes celšanu, kas padarīs efektīvāku valsts resursu izmantošanu un samazinās izmaksas.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums pērn Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
