VNĪ: Pašlaik strādājam pie diviem valsts iestāžu centralizācijas projektiem

Vai līdz ar jūsu iecelšanu amatā ir mainījušies kādi no VNĪ attīstības plāniem?

Pirmkārt, ir jāuzsver, ka VNĪ īpašumu portfelis ir dinamisks un nepārtraukti mainās. Pašlaik mūsu pārziņā ir tikai aptuveni 1% valsts zemes un nedaudz vairāk kā 10% valsts nekustamo īpašumu. Tādēļ jāsaka, ka, lai gan VNĪ vārds ir ļoti atpazīstams, mēs nebūt nepārvaldām tik lielu īpašumu portfeli, kā varētu iedomāties. Kopumā VNĪ pārvalda aptuveni 420 nekustamos īpašumus, tajā skaitā aptuveni 1500 dažādus būvju un ēku objektus, kā arī 4000 zemes gabalu vienību.

Ja runājam par stratēģiju, tad VNĪ ir apstiprināta ilgtermiņa stratēģija līdz 2022.gadam, un pašlaik mēs īstenojam vairākus tajā ietvertos kapitālsabiedrības uzdevumus.

Pirmā prioritāte ir uzlabot mūsu sadarbību ar esošajiem klientiem. Galvenais mūsu mērķis ir spēt "iekāpt klientu kurpēs" - raudzīties uz situāciju ar klienta acīm. Mūsu klients 85% gadījumu ir valsts iestādes. Pašlaik veidojam iniciatīvu plānu, kā uzlabot saskarsmi ar katru konkrēto pasūtītāju un saīsināt laiku, kurā spējam reaģēt un atrisināt klientu problēmas, kā arī risināt ilgtermiņa jautājumus. Tas skars gan uzturēšanas, apsaimniekošanas darbus, gan attīstības projektus.

Attīstības projekti ir otra šā gada prioritāte. Mērķis ir pilnveidot savu darbu tā, lai mēs pabeigtu projektus paredzētajos termiņos un iekļauties budžetā. Pašlaik vairāk par 80% no projektiem šo mērķi ir sasnieguši. Izaicinājums ir liels, jo būvniecības process ir laikietilpīgs un sarežģīts - pašlaik VNĪ dažādās projektu stadijās īsteno 118 dažādus attīstības projektus.

Savukārt trešā prioritāte ir centralizācija un efektivizācija. Tas iekļauj "Nākotnes biroja" koncepta iedzīvināšanu - modernas, mūsdienīgas darba vides, uz atvērtību balstīta biroja izveidi. Tāds ir arī jaunais VNĪ birojs Talejas ielā, un tas ir piemērs, kuru piedāvājam valsts pārvaldei.

Ceturtais ir nekustamā īpašuma portfeļa stratēģija. Mēs esam sakārtojuši mūsu pārziņā esošo īpašumu portfeli trīs būtiskākajās daļās. Pirmais ir pamatportfelis, kurā ietilpst nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami valsts sektoram publisko funkciju nodrošināšanai, kā arī stratēģiskie objekti. Otrais segments ir aktīvu portfelis, kur ir attīstāmie objekti, kurus pārveidojot, tie ir pielāgojami publiskā sektora vajadzībām vai arī tur, ieguldot līdzekļus, tiek palielināta šo īpašumu vērtība. Trešais ir atsavināmo īpašumu portfelis jeb objekti un īpašumi, kuri publiskajam sektoram nav vajadzīgi. Tieši šis īpašumu portfelis būs tas, kuru virzīsim pārdošanai. Visam valsts līdzekļu nepietiek, tādēļ šī portfeļa uzturēšana VNĪ nešķiet lietderīga. Tādēļ tos īpašumus, kuri publiskajam sektoram nav vajadzīgi vai arī kuru uzturēšana rada zaudējumus, mēs virzām uz pārdošanu caur izsolēm un iegūtos līdzekļus piedāvāsim ieguldīt pamata vai aktīvu portfeļa uzlabošanai.

Cik lieli ir šie trīs portfeļi?

Ēku un būvju nekustamo īpašumu atsavināšanas portfelī ir 148 īpašumi - aptuveni trešā daļa no VNĪ ēku un būvju īpašumu skaita. Taču, ja mēs skatāmies uz to kvadratūru, tad tie veido tikai 17% no mūsu īpašumu portfeļa kopējās platības.

Šī gada prioritāte ir šos īpašumus izanalizēt, un pirmos pārdošanai virzīt tos, kuru uzturēšana rada lielākos zaudējumus. Daļu nekustamo īpašumu šobrīd nav iespējams atsavināt likumdošanas ierobežojumu dēļ, piemēram, meža zemes, kāpu aizsargjoslas u.tml.

Kas tie pamatā ir par īpašumiem?

Īpašumi ir dažādi, bet liela daļa atrodas reģionos.

Minēju, ka mūsu īpašumu portfelis ir dinamisks. Tas ir tādēļ, ka VNĪ no ministrijām un citām valsts struktūrvienībām bieži tiek atdoti īpašumi, kuri vairs nav nepieciešami valsts funkciju veikšanai. Tāpat mūsu pārziņā nonāk bezsaimnieka manta, kurai nav pieteicies īpašnieks. Gadā tie ir vidēji 40 īpašumi, un bieži vien tie ir īpašumi sliktā tehniskā stāvoklī - grausti. Mēs tos sakārtojam un virzām pārdošanai.

Vai starp pārdošanai paredzētajiem īpašumiem ir arī kādas interesantas ēkas, par kurām izsolē varētu būt pat cīņa?

No vērtīgākajiem objektiem, kurus mēs virzām pārdošanai, jāmin Tetera nams jeb "Stūra māja" Rīgā. Sākotnēji mēs izvērtējām iespēju šo objektu attīstīt, bet neviena no valsts institūcijām neizrādīja vēlmi uz šo namu pārcelties kā nomnieks.

Mēs veicām arī nomas tiesību izsoli, un neviens pretendents nepieteicās. Nākamais racionālais solis no mūsu puses ir šī objekta virzīšana pārdošanai, un aptuveni divu mēnešu laikā mēs sakārtosim juridiskos jautājumus, lai varētu īstenot izsoli. Tajā būs nosacījums, ka namā ir jāsaglabā Okupācijas muzeja ekspozīcija. Tas ir svarīgi, jo šis ir būtisks nospiedums Latvijas vēsturē, būtiska vēstures liecība. Vietnē "Trip Advisor" tas ir trešais populārākais objekts Rīgā, kas nozīmē, ka tas ir svarīgi arī tūrismam.

Jau ir konkrēti interesenti?

Par to runāt vēl būtu pāragri. Pēc mūsu domām, lielākā interese varētu būt no viesnīcu ķēdēm. Te gan mēs nevaram runāt par piecu vai četru zvaigžņu viesnīcām, jo ēkai tomēr ir noteikts apgrūtinājums.

Kāda varētu būt aptuvenā pārdošanas cena?

Pēc vērtējuma sākuma cena būs vairāk nekā četri miljoni eiro.

Kā ir ar ministrijām, no kurām daudzas atrodas Rīgas centrā ne īpaši labā stāvoklī esošās mājās? Un kā tas sasaucas ar "Nākotnes biroja" koncepciju? Iepriekšējais VNĪ vadītājs pat atzina, ka nav izslēgta jauna liela biroju kompleksa celtniecība valsts iestādēm.

Kas attiecas uz "Nākotnes biroju", tad te ir vairāki ieguvumi.

Pirmkārt, tas ļauj uzlabot darba vidi. Uzlabojas komandu produktivitāte. Tā ir iespēja motivēt darbiniekus, jo darbinieki vēlas strādāt mūsdienīgā vidē. Īpaši svarīgi tas ir, ja mēs runājam par jauno profesionāļu piesaisti valsts pārvaldei. Tāpat tas ļauj koncentrēties uz svarīgāko - funkciju veikšanu -, jo "Nākotnes birojs" ir uz aktivitāti orientēta biroja koncepcija. Proti, nevienam nav sava atsevišķa kabineta, bet birojs ir sadalīts aktivitāšu zonās - ir klusās zonas, kuras pielāgotas darbam, kur nepieciešama koncentrēšanās, ir komunikācijas zonas, kuras pielāgotas sadarbībai starp darbiniekiem, nodaļām. Tas mudina strādāt atvērtāk, balstoties uz sadarbību.

Otrkārt, tas ļauj centralizēt valsts pārvaldes funkcijas. Ja visas vienas ministrijas vai pat dažādu ministriju struktūrvienības darbojas vienā ēkā, tas ļauj ietaupīt administratīvos resursus, tas ļauj veidot daudz efektīvāku starpinstitūciju un struktūrvienību sadarbību ilgtermiņā un radīt pieejamākas valsts pārvaldes institūcijas klientam vienā adresē.

Treškārt, nozīmīgs ir finansiālais ietaupījums. Kad mēs lūkojamies uz jaunu, modernu biroju, tad pirmā sajūta ir: tas ir dārgi un mēs to nevaram atļauties! Taču patiesībā šie jaunie, uz aktivitāšu zonām bāzētie biroji ļauj ietaupīt platību - vidējais nepieciešamās platības samazinājums ir pat 30-40%. Piemēram, izvērtējot darbinieku funkcijas, ir redzams, ka visiem nemaz nav nepieciešama fiksēta darba vieta, jo viņi ļoti daudz laika pavada ārpus biroja. Tā ir iespēja samazināt kopējo darba vietu skaitu birojā. Tālāk jau seko ietaupījums elektrības patēriņā, apkures izdevumos, apsaimniekošanas izmaksās. Tas atsver kapitālieguldījumus šāda biroja izveidē.

Mums jau ir vairāki veiksmīgi mūsdienīga biroja koncepcijas ieviešanas un centralizācijas piemēri. Pašlaik finiša stadijā ir 10 prokuratūru struktūrvienību centralizācija vienā ēkā Aspazijas bulvārī 7, tās pārcelsies no līdzšinējām piecām adresēm uz vienu. Vienlaikus tiek atjaunota un faktiski saglābta vēsturiska ēka, kura ir kultūrvēsturisks piemineklis. Telpas tiek piemērotas specifiskām prokuratūras vajadzībām. Otrs piemērs esam mēs paši, jo uz "Nākotnes biroja" koncepcijai atbilstošām telpām Talejas ielā 1 pārvācāmies pagājušā gada decembra vidū. Iepriekš mūsu darbinieki atradās trīs dažādās ēkās Rīgā. Rezultātā VNĪ biroja kopējo platību esam samazinājuši par vairāk nekā 40%, darba vietu skaitu samazinājām par 25%, un mēs nebūt nejūtamies saspiesti. Savukārt panāktais ietaupījums VNĪ operatīvajās izmaksās nākamajos piecos gados ir tuvu vienam miljonam eiro. Papildus tam, telpas, kur atradāmies iepriekš, mums ir iespēja virzīt vai nu pārdošanai, vai attīstībai, lai tās var izmantot citi nomnieki.

Vai tiek apsvērta doma par tādas vienas lielas jaunas biroja ēkas būvniecību?

Ja runājam par jaunas ēkas būvniecību, tad mums pašlaik tā nav prioritāte. Taču, ja runājam par "Nākotnes biroja" izveidi kādā no esošajām ēkām, tad tā ir prioritāte.

Pašlaik ir divi lielāki ideju projekti, pie kuriem mēs strādājam. Viens projekts ir iekšlietu resora centralizācija Gaujas ielā 15. Pašlaik kopā ar Iekšlietu ministriju mēs attīstām koncepciju ēkas kompleksa atjaunošanai, lai tajā varētu darboties vēl vairākas policijas struktūrvienības un Robežsardzes centrālais aparāts. Tā ir iespēja atjaunot īpašumu un centralizēt iekšlietu resora funkcijas.

Otrs ir Pasaules tirdzniecības centrs Elizabetes ielā 2. Pašlaik ēka ir rezervēta Ekonomikas ministrijai un tās pakļautībā esošajām iestādēm. Ja Ekonomikas ministrija no šīs iespējas atteiksies, mēs ēku piedāvāsim citām ministrijām. Tādā gadījumā tur vienuviet varētu atrasties pat vairākas ministrijas ar savām pakļautības iestādēm. Ēku ir paredzēts renovēt un tajā ieviest "Nākotnes biroja" koncepciju, ietaupot valsts līdzekļus.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro gan ir izteicies, ka Pasaules tirdzniecības centra ēku drīzāk vajadzētu nojaukt.

Abu manis nosaukto ēku atjaunošana ir izdevīga to atrašanās vietu dēļ. Var būt arī gadījumi, kad jaunu būvi celt ir ekonomiski izdevīgāk. Taču pašlaik tā nav mūsu prioritāte.

It īpaši ēka Elizabetes ielā 2 atrodas stratēģiski svarīgā vietā un to ļoti labi var pielāgot valsts pārvaldes funkcijām. Ēkā kopumā ir 165 000 kvadrātmetru. Ja runājam par Ekonomikas ministriju un tās pakļautībā esošajām institūcijām, tad tām ar šo apjomu pilnībā pietiek. Ja runājam par citām alternatīvām, tad ēkā varētu izvietot pat vairākas ministrijas.

Vai Ekonomikas ministrija ir devusi gala atbildi, vai pārcelsies uz šo ēku?

Atbildes mums vēl nav. Mēs gan ceram to drīzumā saņemt. Strādājam arī pie alternatīviem scenārijiem gadījumā, ja Ekonomikas ministrija atsakās. Tad mēs jau šogad šo ēku piedāvāsim citām ministrijām. Projekta īstenošana būs vien pēc četriem pieciem gadiem, jo šādas ēkas renovācija aizņem pietiekami ilgu laiku. Mums tiešām ir jādomā par nākotni, jo pašlaik, kā kurām institūcijām, bet ēkas ir nolietotas par 30-70%. Tas nozīmē, ka vairākas ēkas drīz būs kritiskā stāvoklī un ir jāpieņem lēmumi, vai mēs tajās investējam. Ne visas ēkas ir pielāgojamas mūsdienīgu biroju prasībām, un tas varētu būt arī dārgāk.

Vai jau ir aplēses, cik varētu maksāt Pasaules tirdzniecības centra ēkas renovācija, vai arī tas ir atkarīgs no tā, kurš būs ēkas lietotājs?

Izmaksas mēs vērtēsim atkarībā no tā, kam šī ēka būs jāpielāgo. Vienmēr ir jāskatās uz līdzekļu ekonomiju. Mēs redzam, ka ēkas Elizabetes ielā 2 pārbūve un pielāgošana "Nākotnes biroja" koncepcijai ir daudz izdevīgāka nekā kādas vecās ēkas rekonstrukcija.

Valsts pārvaldes īpašumos vidējā platība uz vienu darbinieku ir aptuveni 20,5 kvadrātmetri. Tas nav efektīvi. Somijā tie ir 18 kvadrātmetri vecām ēkām un 15 kvadrātmetri jauniem projektiem, Beļģijā 13,5 kvadrātmetri, Lielbritānijā renovētām ēkām tie ir pat 10 kvadrātmetri un jaunām ēkām astoņi kvadrātmetri vienam darbiniekam. Mums ir milzīgs potenciāls ekonomijai!

Vai pašlaik ir valsts pārvaldes iestādes, kuras atrodas ēkās, kurās remonts ir nepieciešams nekavējoties?

Tuvu kritiskam stāvoklim ir vairākas ēkas, un mūsu uzdevums ir katrai no tām piedāvāt iespējamos risinājumus. Lēmumu būs jāpieņem vai nu mūsu akcionāram, vai ministrijām budžeta iespēju ietvaros.

Kopējā īpašumu portfelī kritiskā vai tuvu kritiskam stāvoklim ir gandrīz 20% ēku. Mūsu aicinājums un piedāvājumi ir balstīti uz ilgtermiņa ieguvumiem.

Ko iesākt ar ēkām, kuras atbrīvojas? Piemēram, tagad Ekonomikas ministrija atrodas lielā ēkā Brīvības un Ģertrūdes ielas stūrī. Ja Ekonomikas ministrija nolems pārvākties, ko ar šo ēku iesāksiet? Galu galā Rīgas centrs ir pilns ar tukšiem namiem.

Ir būtiski, lai cilvēku plūsma pilsētā nevis samazinās, bet palielinās. Ēka, kurā atrodas Ekonomikas ministrija, vai citas ministriju ēkas pilsētas centrā ir pievilcīgi investīciju objekti. Protams, vienmēr ir jautājums arī par piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī par cenu.

Mūsu rīcībā kopš pagājušā gada ir arī tāds rīks kā izsoles ar lejupejošu soli īpašumiem, kuriem pircēji neatrodas. Tieši ar šī instrumenta palīdzību mēs pērn pārdevām diezgan daudzus īpašumus reģionos vai graustus. Kopumā pērn pārdevām 109 īpašumus, kas ir ļoti daudz.

Zināmākais piemērs izsolei ar lejupejošu soli bija kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka.

Mums šādas izsoles ir bijušas jau vairākiem objektiem. Kapitālsabiedrības divi galvenie uzdevumi ir nodrošināt valsts pārvaldes institūcijas ar telpām un vairot valsts īpašumu vērtību. Valstiski nav izdevīgi ilgstoši uzturēt īpašumus, kuriem nav pielietojuma, kuri ir tukši un nes zaudējumus. Mums izdevīgāk ir, lai tiem parādās nomnieki vai privāti investori, kuri šos īpašumus attīsta, tie nonāk atpakaļ ekonomikas apritē, tiek radītas jaunas darbavietas un tiek maksāti nodokļi.

Cik daudz īpašumu pašlaik ir nodoti komercnomai un vai par to ir interese?

85% no kopējiem VNĪ iznomāto platību lietotājiem ir no publiskā sektora un 15% tiek iznomāti privātā sektora klientiem. Apgrozījums no nomas privātajam sektoram mums gadā nedaudz pārsniedz piecus miljonus eiro. Ja runājam par skaitu, tad iznomājam 140 īpašumus, un daļa no tiem tiek apdzīvoti kopā ar valsts pārvaldes struktūrām. Taču telpu piedāvāšana komercnomas tirgū nav VNĪ primārais uzdevums. Mums ir iespēja to darīt, jo ne visas telpas publiskajam sektoram ir nepieciešamas. Mums tam ir arī jauns instruments - izsole par ilgtermiņa nomas tiesībām.

Vienlaikus mūs kā valsts uzņēmumu ierobežo normatīvos noteikta metodoloģija, kā jāveic izmaksu aprēķins, ja piedāvājam īpašumus brīvā tirgū. Tādēļ salīdzinājumā ar privātiem uzņēmējiem mums tomēr pietrūkst elastības cenas kalkulācijā normatīvos noteikto ierobežojumu dēļ.

Zināmākais īpašums, kuram pašlaik tiek meklēts nomnieks, ir Igates pils. Iepriekšējais nomnieks nomas attiecības ar mums izbeidza. Pili vairākkārt esam piedāvājuši nomai, tostarp izsolēs ar lejupejošu soli. Turpināsim meklēt jaunu saimnieku pilij. Mērķis ir, lai Igates pili, tāpat kā ikvienu citu ēku, kāds apdzīvotu, veidotu tur darbvietas un cilvēki to apmeklētu.

Jūs jau pieminējāt centralizāciju. Vai, jūsuprāt, VNĪ portfelī būtu jānonāk maksimāli daudziem valsts īpašumiem, nevis jāturpina atrasties dažādu citu resoru apsaimniekošanā?

Mūsuprāt, centralizācija ir racionālākais ceļš. Lai spētu īpašumus pārvaldīt, apsaimniekot un attīstīt, ir nepieciešamas noteiktas zināšanas un prasmes. Veidot šādus kompetenču centrus dažādās iestādēs nav racionāli no saimnieciskā viedokļa un ir dārgi.

Tālāk jau ir jābūt politiskam lēmumam, kā rīkoties tālāk. Ja runājam par īpašumu vai citu funkciju centralizāciju, tad no valstiskā viedokļa ir redzama liela izdevumu un resursu ekonomija.

Jūs minējāt, ka VNĪ tiek nodoti arī grausti. Cik to ir un kāds ir to tālākais liktenis?

Mēs ļoti aktīvi strādājam pie graustu sakārtošanas. 2019. un 2020.gadā graustu sakārtošanai gan Rīgā, gan citur Latvijā mums ir piešķirti 12,2 miljoni eiro. Pamatā šie līdzekļi - 9,5 miljoni eiro - ir paredzēti, lai sakārtotu ēkas ar grausta statusu Rīgas vēsturiskajā centrā.

Kopumā VNĪ portfelī pašlaik ir 106 nekustamie īpašumi, kuriem ir piešķirts grausta statuss. Pērn mums bija 170 šādu īpašumu. Tas liecina, ka progress ir milzīgs un mūsu komanda ir ieguldījusi lielu darbu, lai mēs spētu gan sakārtot vidi, gan samazināt zaudējumus valstij, jo visi šie īpašumi patērē valsts līdzekļus.

Graustu programmas gaitā mēs īpašumus aktīvi turpināsim vai nu sakārtot, vai pārdot. Katrai no ēkām ir izveidots ilgtermiņa aktivitāšu plāns, tas pārsniedz viena gada ietvarus un tiek īstenots esošo iespēju un līdzekļu robežās. Arī šogad mēs sakārtosim vairākas ēkas, piemēram, "Arsenālu", ēku Kr.Valdemāra ielā 1a, Brīvības ielā 55, Pils laukumā 2, kā arī vairākas ēkas, kurām ir piešķirts grausta statuss. Mērķtiecīga vides sakārtošana notiek katru gadu. Vienlaikus ik gadu mūsu īpašumu portfelis palielinās ar jaunām ēkām, kuras valsts nodod VNĪ pārvaldībā. Bieži vien tie ir īpašumi, kuri ir jau nodzīvoti un tiem jau piemērots grausta statuss.

Kuri pašlaik ir galvenie attīstības projekti?

Šajā ziņā šis gads kapitālsabiedrībai būs viens no intensīvākajiem, jo daudzi projekti ir nobeiguma ciklā, kā arī mēs plānojam uzsākt jaunus.

No esošajiem projektiem jāmin Jaunais Rīgas teātris. Pašlaik mēs izvērtējam būvnieku iesniegtos pieteikumus, un es ticu, ka mēneša laikā varēsim pieņemt lēmumu par tālāko projekta īstenošanu. Projektu plānots pabeigt līdz 2022.gada vasarai. 26 mēneši ir paredzēti būvniecībai, un es ceru, ka 2022.gada rudenī aktieri un apmeklētāji sezonu varēs sākt, atgriežoties sava teātra ēkā.

Nākamais lielais projekts ir Okupācijas muzejs kopā ar Nākotnes namu un atsevišķu padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu. Šo ēku ar memoriālu ekspluatācijā ir plānots nodot šogad rudenī. Darbi norit saskaņā ar plānu, un mēs plānojam, ka sabiedrībai muzejs ar atjaunotu Strēlnieku laukuma bruģa segumu būs atkal pieejams gada beigās.

Pie lielajiem projektiem jāmin arī Prokuratūras ēka Aspazijas bulvārī 7, uz kuru no piecām dažādām ēkām uz vienu pārcelsies 10 prokuratūras. Projekts ir jāpabeidz nākamā gada 1.janvārī, pašlaik grafiks tiek apsteigts, un ēku lietošanai varētu nodot vairākus mēnešus pirms termiņa.

Rīgas pilī Kastelas renovācijai pašlaik notiek iepirkums būvniecības darbu veikšanai. Līdz 2024.gadam Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam tiks īstenota pirmā un otrā kārta Rīgas pils teritorijā.

Vēl jāmin "Tabakas fabrikas" kvartāla attīstības projekts, kā arī Rakstniecības muzeja ēkas renovācija Mārstaļu ielā 6. Vairāki projekti ir saistīti ar ēku energoefektivitātes uzlabošanu, kas ietver gan ēku siltināšanu, gan apkures sistēmu nomaiņu, gan inženierkomunikāciju uzlabojumus un logu nomaiņu. Būvdarbi jau notiek Valsts arhīva ēkās Daugavpilī, Daugavpils S.Broka mūzikas skolā, Valsts prezidenta rezidences ēkā Jūrmalā, drīzumā būvdarbus uzsāksim Dailes teātrī, Valsts arhīva ēkā Rīgā, Skandu ielā 14. Būvniecības ieceres stadijā ir Valmieras Drāmas teātris un Leļļu teātris. Kopējais projektu finansējums - 17 miljoni eiro - ir piesaistīts no Eiropas Savienības fondiem, kuru īstenošana ļaus ietaupīt līdz 50% no lietotāju apkures rēķina.

Pēdējos gados ar būvniekiem konsekventi ir bijušas nesaskaņas un tos ir nācies mainīt. Kādēļ šādas situācijas rodas? Vai VNĪ no tām ir kaut ko mācījusies, lai tās vairs neatkārtotos?

VNĪ galvenā prioritāte ir uzbūvēt būvi augstākajā kvalitātē, iekļauties termiņos un plānotajā budžetā. Nesaskaņas ir radušās, un līgumi ir lauzti viena no šo faktoru neizpildes dēļ. Vai nu netika ievēroti termiņi un tika pieprasīti būtiski pagarinājumi, vai arī tika pieprasīts papildu finansējums projekta īstenošanai, ko mēs neuzskatījām par pamatotu, vai arī bija riski konkrētās būves kvalitātei, tostarp drošībai. Tieši šo iemeslu dēļ iepriekšējos gados jūsu pieminētie lēmumi tika pieņemti.

Viena no iniciatīvām, lai šo situāciju mainītu, ir būves informācijas modelēšanas jeb BIM sistēmas ieviešana sarežģītākajos projektos. Protams, tā kaut ko maksā, un pasaules pieredze liecina, ka projekts vidēji sadārdzinās līdz 2%. Taču pēcāk ir ļoti nozīmīga ekonomija - izmaksu samazinājums līdz 10% no būvniecības izmaksām. Praktisks piemērs ir Prokuratūras ēka Aspazijas bulvārī 7 - pirmais lielais objekts, kur mēs ieviesām BIM izmantošanu. BIM prasības esam iekļāvuši arī izsludinātajā Lielās Ģildes būvniecības ieceres iepirkumā un Jaunā Rīgas teātra projektā.

BIM sistēmā tiek radīts ēkas virtuālais dublikāts, un tajā ļoti labi var ieraudzīt dažādus slēptos defektus, kuri parādās gan inženierkomunikācijās, gan citur. Rasējumos tos nevarētu ieraudzīt, bet, virtuāli apskatot ēku Aspazijas bulvārī 7 no visiem leņķiem, projektā atklājās vairāk nekā 200 kļūdas. Ja tas nebūtu noticis, tad noteikti ieilgtu būvniecības laiks un būvnieki varētu prasīt papildu finansējumu. Kopumā tas palīdzēja ietaupīt 7000 darba stundu, bet ekonomija naudas izteiksmē bija 140 000 eiro. Tieši tādēļ šis projekts tiks pabeigts vairākus mēnešus pirms plānotā termiņa. BIM izmantošana dos tālāku ietaupījumu - jo ātrāk uz vienām telpām no pieciem citiem objektiem pārceļas prokuratūras, jo ātrāk mēs varēsim attīstīt atbrīvotās telpas - nodot tās citiem nomniekiem vai virzīt pārdošanai.

Otra no iniciatīvām ir prasība īstenot "projektē un būvē" principu. Visos projektos šo prasību nav, bet, piemēram, Jaunā Rīgas teātra iepirkumā mēs to prasām, to īstenojam arī atsevišķos energoefektivitātes un robežšķērsošanas vietu attīstības projektos. Sarežģītākos projektos tas uzliek papildu risku un pienākumus būvniekam, jo projektēšana ir daļa no būvnieka piedāvājuma. Savukārt pasūtītāja pusē tas riskus samazina, jo būvnieks neieprojektēs neko tādu, ko pats nespēs īstenot. Tas būvniekam liks lieku reizi racionāli apdomāt, vai materiālus un izpildījumu varēs izmantot un īstenot arī dabā. Tieši ar šīm problēmām mēs saskārāmies vairākos iepriekšējos iepirkumos. Tādēļ sarežģītākos objektos mēs tam redzam ieguvumu.

Visas šīs iniciatīvas noteikti samazina iespējas, ka būvnieki nespēs iekļauties termiņos vai budžetā. Vai to var izslēgt pilnībā? To laikam nevarēs nekad, bet samazināt riskus varam.

Pirms kāda laika VNĪ paziņoja, ka vairs nerīkos iepirkumus būvuzraudzībai un nozīmīgos objektos to veiks paši. Tas ir atmaksājies?

Pašlaik mums ir astoņu būvuzraugu komanda, un tas pilnīgi noteikti ir atmaksājies. Mūsu komandā ir izdevies sapulcināt patiesi augstas raudzes profesionāļus, vairākiem ir pat doktora grāds, un viņi ir bijuši klāt lielākajos un sarežģītākajos Latvijas būvobjektos. Pievienotā vērtība ir tajā, ka viņi strādā VNĪ uzdevumā, un mums ir ātra atgriezeniskā saite par to, kas notiek objektos, kas tiek darīts, kādi būvmateriāli izmantoti, jo visi risinājumi un būvmateriālu pasūtījumi ir jāsaskaņo ar būvuzraugu. Iepriekš mūsu pieredze ir bijusi dažāda. Mūsu mērķis ir izvairīties no nekvalitatīviem risinājumiem un tādu būvmateriālu pielietojuma, kuri nav paredzēti specifikācijā. Būvuzraugi pašlaik ir mūsu acis būvobjektos un viena no VNĪ spēcīgākajām kompetencēm. Diemžēl agrāk mēs saskārāmies ar situācijām, ka uzraudzība netika veikta pilnīgi un daži darbi no būvnieku puses tika veikti pavirši, jo konkursos bieži vien uzvarēja tie, kuri piedāvāja zemāko cenu. Diemžēl dažkārt darba rezultātu tādēļ varēja ietekmēt no citas puses.

Būvuzraugs strādāja būvnieku interesēs?

Tieši tā. Ja projektētājs strādā būvnieku interesēs, būvnieks strādā savās interesēs un arī būvuzraugs strādā būvnieku interesēs, tad pasūtītājam ir maz iespēju redzēt un saprast, kas notiek būvobjektā.

Tagad mūsu būvuzraugi strādā jau pieminētajā Prokuratūras ēkā, kas ir liels un sarežģīts objekts, vēsturiska ēka, un darbus pabeigsim pirms termiņa. Arī pērn lielākā daļa objektu ir pabeigti vai nu laikā, vai pirms termiņa. Tas nozīmē, ka VNĪ vēsture un prakse mainās. Jā, piekrītu, ka joprojām ir arī skandāli, bet kopējā virzība ir pozitīva un vairāk nekā 80% no projektiem ir pabeigti pēc plāna. Mēs ieviešam stingrākus nosacījumus, vairāk kontroles.

Ir atsākusies virzība ar jauno akustisko koncertzāli Rīgā privātās publiskās partnerības veidolā, un lielākais strīds pašlaik ir, vai tai ir jāatrodas uz privātas zemes. Vai pie jums no koncertzāles darba grupas nāca un jautāja par piemērotiem valsts zemes gabaliem?

Pagājušajā gadā mūs uzrunāja par brīvajām zemes platībām, kuras varētu piemērot koncertzāles būvniecībai. Mēs kā iespēju piedāvājām četrus zemes gabalus. Taču mēs neesam šī projekta realizētājs. Turklāt, kā jau es minēju, mūsu īpašumā ir tikai 1% no valsts zemes, un lielākā daļa zemes īpašumu ir ar dažādiem apgrūtinājumiem, meža zeme, un visvairāk ir zemes gabalu, kuri atrodas zem apbūves, kura nepieder mums. Brīvus zemes gabalus Rīgā mēs varam saskaitīt uz roku pirkstiem.

Jums šķiet objektīvi, ka neizvēlējās nevienu no četriem valsts zemes gabaliem?

Man nav zināmi visi vērtēšanas kritēriji.

Pirms kāda laika viens no galvenajiem VNĪ attīstības objektiem bija Daugavpils cietoksnis. Kas tur notiek pašlaik?

Pašlaik notiek būvdarbi Valsts arhīva ēkā, kura lietošanā tiks nodota vasaras beigās. Ēkā tiks veidots Latgales reģiona arhīva centrs. Vienlaikus valstij cietokšņa teritorijā pieder vēl vairākas ēkas, un pašlaik tiek spriests par iespēju tās centralizēti nodot Iekšlietu ministrijas struktūrvienību lietošanā. Taču pagaidām tā vēl ir tikai projekta ideja. Mēs to redzam kā labu iespēju centralizācijai un valsts resursu labākai izmantošanai, jo pašlaik iekšlietu resora struktūras Daugavpilī un Daugavpils reģionā atrodas vairākās adresēs.