VAS “Valsts nekustamie īpašumi” rīkotajā izsolē nosolīts nekustamais īpašums Tirgoņu ielā 20, Jūrmalā. Savukārt izsoles ēkai Kalēju ielā 50, Rīgā un nekustamajam īpašumam “Mālmuiža” Lejasciema pagastā noslēgusies bez rezultātiem un tiks rīkotas atkārtoti, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
“Mēs redzam, ka principā investoriem ir interese par ieguldījumiem Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā esošos nekustamajos īpašumos, tostarp arī par ēku Kalēju ielā 50. Vienlaikus prognozes par Eiropas Centrālās bankas turpmāko rīcību, proti, iespējamu tālāku procentu likmju celšanu liek ieguldītājiem būt piesardzīgiem attiecībā uz konkrētu investīciju apjomu. Šo piesardzību jūtam faktiski visās izsolēs. Tomēr esam apņēmības pilni dot jaunu elpu arī attālāk no galvaspilsētas esošiem īpašumiem. Piemēram, Mālmuižas iegāde ir lieliska iespēja sakopt vēsturisku vietu Latvijā,” uzsver Vārna.
Piektdien, 14.jūlijā notikušajā izsolē, piedaloties diviem pretendentiem, par 168 700 eiro nosolīts nekustamais īpašums Tirgoņu ielā 20, Jūrmalā. Izsoles sākumcena bija nedaudz zemāka – 167 700 eiro. 1320 kvadrātmetru lielais zemes gabals, uz kura atrodas administratīvā ēka 116,7 kvadrātmetru platībā, atrodas arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā. Līgums ar izsoles uzvarētāju par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts aptuveni mēneša laikā pēc tam, kad pircējs būs veicis apmaksu par nosolīto īpašumu.
Savukārt šodien, 17.jūlijā notikusī ēkas Kalēju ielā 50, Rīgā izsolē beidzās bez rezultāta, kaut arī bija vērojama interese par šo namīpašumu. 1803 kvadrātmetru lielā piecstāvu nama izsoles sākumcena bija noteikta 970 000 eiro apmērā. Administratīvā ēka celta 17-18. gadsimtā, pārbūvēta 1925. gadā pēc arhitekta Makša fon Osmidova projekta. Starp Kalēju un Rīdzenes ielām izvietotā ēka ir gandrīz pilnībā iznomāta.
Tāpat bez rezultātiem noslēgusies atkārtotā izsole nekustamajam īpašumam “Mālmuiža”, kas atrodas Lejasciema pagastā, Gulbenes novadā. Nekustamo īpašumu “Mālmuiža” veido ainavisks zemesgabals 10,1 hektāra platībā un septiņas būves. Muižas kungu māja celta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, tās pirmais stāvs būvēts no ķieģeļiem, bet otrais un jumta stāvs – no koka. Ēkas aizmugurē bijis izbūvēts balkons, kas laika gaitā zudis, bet palikusi terase ar kāpnēm. Logu ailas un atdalošās joslas starp stāviem jeb dzega greznota ar filigrānām kokgriezumu daļām, kas ēkai piešķir īpašu izskatu. Daļa no īpašuma ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis “Mālmuižas apbūve”.
Abiem neizsolītajiem īpašumiem tiks rīkotas atkārtotas izsoles. Informācija par atkārotām izsolēm tiks publicēta interneta vietnē izsoles.ta.gov.lv.
Atbilstoši uzņēmuma stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešamas valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Pamatkapitālā esošie īpašumi, kas rada zaudējumus kapitālsabiedrībai un kurus nav iespēja iznomāt komercnomniekiem, tiek virzīti atsavināšanai, tādejādi dodot tiem iespēju iegūt jaunu pielietojumu.
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 371 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1007 ēkas 0,97 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 ha platībā, un 3404 zemes īpašumam ar kopējo platību 883 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
