VNĪ izsludinātās izsoles pieteikšanas laikā interesi par ēku izrādīja vairāki tirgus dalībnieki, taču līdz publiski noteiktajam termiņam – 10. decembrim pretendentu pieteikumi nav saņemti, tādēļ drīzumā rīkos atkārtotu izsoli.
“VNĪ turpina darbu ar Tetera nama ilgtermiņa nomā ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem, no kuriem lielākā daļa interesentu ir iesaistīti viesnīcu un hosteļu sfērā, taču bijusi interese šo ēku attīstīt ēku kā īres namu. Vairums aprēķinu beidzas ar vēlmi iegādāties šo ēku, jo publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktais maksimālais ilgtermiņa nomas termiņš – 30 gadi ir pārāk mazs laiks ieguldīto līdzekļu atdevei šai ēkai. Vienlaikus jāatzīmē, ka no atsevišķu viesmīlības biznesa attīstītāju puses interese joprojām ir saglabājusies, tai skaitā no starptautiski zināma hosteļa saistībā ar tā plāniem ienākt Latvijas tirgū. Ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli un papildus nosacījumu, ka ēkas daļa tiek saglabāta muzejam, kā arī specifiskās prasības šī vēsturiskā nama atjaunošanai dosim vairāk laika interesentiem lēmuma pieņemšanai un finansējuma avotu piesaistei,” norāda Feldmane.
Nelielu daļu - nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības aizņem ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā, ko izmanto muzejs. Cienot vēstures liecības, taču vienlaikus raugoties nākotnē izsolē plānots iznomāt pārējās telpas septiņu stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā.
Detalizēta informācija un atkārtotās izsoles nosacījumi tuvākajā laikā tiks publicēti VNĪ mājas lapā www.vni.lv.
Tetera nams ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” daļa, UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” daļa un vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā kā īpašums nav nepieciešams valsts funkciju nodrošināšanai, izsole paredz iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā (saskaņā ar publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu – ja Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi – nekustamā īpašuma nomas līgumu drīkst slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem).
Arhitekta Aleksandra Vanaga ēka – Tetera nams atspoguļo neoklasicisma stilistiku, un tā kopējais mākslinieciskais tēls iekļaujas jūgendstila formu estētikā. Nams durvis vēra 1912. gadā kā īres – tirgotāju nams ar veikaliem un galerijām. Tajā atradās Ķeizariskās krievu Mūzikas sabiedrības mūzikas skola, bibliotēka un grāmatu veikals, saldumu un augļu, piena produktu, puķu veikali, Tautas labklājības ministrijas aptieka. Tajā kūsāja dzīvība, audzināja jaunos mūzikas talantus, rosījās tirgotāji un Latvijas pirmās republikas laikā tai bija valstiska nozīme - 20.gs .20. un 30. gados daļu no tās izmanto Iekšlietu ministrija.
Namā dažādos laika periodos atradusies sabiedrisko lietu ministrija, Valsts statistiskā pārvalde, Mežu departaments, krājaizdevu kases. Tā ir bijusi mājvieta Latvijas Pretalkohola biedrībai, dažādām laikrakstu redakcijām, vēlāk arī Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam, Mākslas un sabiedrisko lietu departamentam, Baznīcu un konfesiju departamentam un citām iestādēm.
Laikā no 1940.-1941.g un no 1944.-1991. gadam namu aizņem Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk Valsts drošības komiteja („čeka”). 90-o gadu sākumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ēku sāk izmantot Valsts policija, kas tur atradās līdz 2008. gada jūlija vidum. Kopš 2015. gada sākuma daļā ēkas atrodas Okupācijas muzeja ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā un namam ir piešķirts valsts nozīmes vēstures notikuma “Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta – “Stūra māja” statuss.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018.gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
