Ņemot vērā to, ka vairākās atkārtotās izsolēs, tostarp izsolē, kas noslēdzās 17. jūlijā pulksten 13.00, neviens pretendents nebija pieteicies, VNĪ nolemj uz laiku pārtraukt īpašuma izsoļu organizēšanu.
Izsole ir Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtība, kā valstij noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus. “Ēka Raiņa bulvārī ir arhitektoniski ļoti vērtīga un tai ir izdevīga atrašanās vieta Rīgas centrā, taču ēka ir nolietota, un tai nepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi. Lai arī šobrīd par VNĪ vēlamo cenu īpašumam pircēji nav pieteikušies, izsoļu gaitā, apzinot potenciālos pircējus par šīs vēsturiskās ēkas iegādi, redzējām, ka interese par šīs ēkas iegādi ir. Lielākoties interesenti vērtēja iespējas iegādāties ēku saimnieciskās darbības veikšanai. Pārdošanas process šādām ēkām var būt ilgstošs, kas šādu nekustamo īpašumu tirgus realizācijā ir normāla prakse,” norāda A. Feldmane.
Īpašums tiek virzīts pārdošanai sākot no pagājušā gada nogales. Saskaņā ar Tieslietu administrācijas izsoļu vietnes kārtību, kā arī Civilprocesa likumu vienas izsoles maksimālais iespējamais termiņš ir 30 dienas.
VNĪ portfeļa stratēģijas pamatā ir vērtīgu valsts īpašumu saglabāšana, attīstība, kā arī ilgtspējīga valsts īpašumu pārvaldība. Uzņēmuma prioritāte ir nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošana, nodalot valsts pārvaldei nepieciešamus objektus no nepiemērotiem un zaudējumus radošiem, tādēļ ilgtermiņā valsts pārvaldei nederīgi īpašumi VNĪ portfelī netiek uzturēti. Atbilstoši VNĪ stratēģijai, uzņēmums izvērtējot katra savā pārvaldībā esošā īpašuma attīstības iespējas, veic valsts iestāžu aptauju par īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Ja īpašums tiek atzīts par piemērotu valsts pārvaldei, tas tiek pielāgots konkrētas iestādes vajadzībām, ja netiek atzīts par nepieciešamu vai piemērotu attīstīšanai kā šajā gadījumā, tas tiek virzīts atsavināšanai publiskās izsoles ceļā. Ilgtermiņā VNĪ plāno atsavināt 17% no VNĪ pārvaldībā esošajiem īpašumiem (no būvju kopējām platībām), t.i., 148 īpašumus pēc skaita. Gūtie ieņēmumi tiek izmantoti valstij nepieciešamo īpašumu attīšanā un mūsdienīgu biroju izveidē.
Kopumā VNĪ šā gada 1. pusgadā pārdevis 51 valstij īpašumu par 1,6 miljoniem eiro, no tām 34 vidi degradējošas būves, kuru uzturēšana VNĪ izmaksāja ap 205 000 eiro gadā. Ievērojamākie VNĪ pārdotie objekti šogad ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskā mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700.00 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro) un administratīvā ēka Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro).
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
