“VNĪ prioritāte visu šo laiku ir bijusi nemainīga – pabeigt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju paredzētajā kvalitātē un termiņā, proti, līdz 2022.gada vasarai. Mūsuprāt, panāktā vienošanās ir labs kompromiss, kas ļauj izbeigt strīdu, novērš virkni problēmu un mēs varam mierīgi turpināt jauno būvniecības iepirkumu,” skaidro Vārna.
Panāktā vienošanās paredz, ka abas puses atsauc tiesā iesniegtās prasības un izbeidz attiecīgās tiesvedības. Panāktās vienošanās ietvaros “RERE Būve 1” nodod VNĪ būvlaukumu, būvmateriālus un demontētos materiālus, kas nepieciešami tālākai ēkas rekonstrukcijai, kā arī vienošanās ietvaros paredz kompensāciju blakus esošo ēku bojājumu novēršanai un objektā veicamajiem konservācijas darbiem, un atmaksā avansu. Savukārt VNĪ norēķinās par būvsabiedrības reāli paveiktajiem, bet vēl neapmaksātajiem darbiem.
Kā ziņots iepriekš, laužot līgumu ar būvnieku, VNĪ kā pasūtītāja galvenās pretenzijas bija par darbu drošību, to kvalitāti un termiņu ievērošanu. Līgums tika lauzts brīdī, kad pasūtītājam ar būvsabiedrību par nepieciešamajiem uzlabojumiem neizdevās vienoties pie sarunu galda. “RERE Būve 1” nepiekrita līguma laušanai un vērsās tiesā, lai uzteikumu atzītu par spēkā neesošu un noteikt jaunu līguma izpildes termiņu. Šajā lietā tiesa piemēroja prasības nodrošinājumu – aizliegumu VNĪ slēgt līgumu par tālākajiem JRT būvdarbiem. Savukārt VNĪ iesniedza tiesā prasību par 209 852 eiro liela līgumsoda piedziņu.
“Neatkarīgi no tā, vai tiesas piemērotais prasības nodrošinājums tiktu atcelts, visticamāk, būtu jāturpina tiesāties par pieeju objektam, būvmateriālu un demontēto materiālu atgūšanu. Tieši tādēļ esam apmierināti ar to, ka ir noslēgta vienošanās, attiecībām ar “RERE Būve 1” JRT rekonstrukcijas projektā varam pielikt punktu un visu savu uzmanību veltīt teātra pārbūvei,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs.
Jau septembrī VNĪ izsludināja jaunu iepirkumu JRT būvniecībai, kas paredz projekta realizāciju atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un teātra vajadzībām. Iepirkumā ir iestrādāts “projektē un būvē” princips, kas ļaus pasūtītājam labāk kontrolēt izmaksas, termiņus, kā arī uzlabos darba koordināciju starp pasūtītāju, būvnieku un projektētājiem. Piedāvājumu iesniegšana noslēgsies janvāra beigās.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018.gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100 % akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
