VAS “Valsts nekustamie īpašumi” 10. oktobrī pieņēma būvuzņēmuma SIA “Nordes būve” paveikto divos Latvijas – Krievijas robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 21 km Balvu novadā Šķilbēnu un Vecumu pagastā. Kopumā Latvijas – Krievijas robežas žogs šobrīd izbūvēts par aptuveni 80% no kopējā robežas garuma (222 no 283 km). Atlicis izbūvēt aptuveni 57 km žoga, no kuriem aptuveni pusi plānots pabeigt šogad, atlikušie 28 km žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Tuvāko divu mēnešu laikā pakāpeniski notiks šogad plānoto darbu pieņemšana pārējos posmos pie Latvijas – Krievijas robežas. Darbu veikšanai VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem. Būvniecības darbus patlaban turpina veikt būvuzņēmēji SIA “Citrus Solutions”, SIA “HAGBERG Construction”, SIA Nordes būve, PS "P un P Būvniecības grupa", SIA Baltic Construction Company (BCC) un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”. Sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem VNĪ šogad septembrī pabeidza žoga izbūvi 20 kilometru garumā, kas bija unikāls sadarbības modelis, kur VNĪ veica ģenerāluzņēmēja funkcijas, organizēja visu materiālu un resursu sagādi un vadīja būvdarbu procesu.
“Būvniecības darbi kopumā sadalīti 18 darbu daļās, lai tie varētu notikt paralēli, lai minimizētu riskus un panāktu iespējami ātrākus izbūves terminus. Paralēli vairākās vietās purvainajos apvidos notiek žoga peldošo balstu jeb pontonu uzstādīšana. Patlaban pontoni izbūvēti nedaudz virs 4 kilometriem no šogad plānotajiem 8 kilometriem. Kopumā līdz nākamā gada oktobra beigām paredzēts izbūvēt pontonus plānotajā 24 kilometru garumā. Patlaban redzam, ka žoga un infrastruktūras izbūve notiek pat nedaudz apsteidzot plānu un redzam, ka izvirzītos mērķus sasniegsim,” pārliecību pauž VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Trūkstošā Latvijas – Krievijas robežžoga izbūves darbi VNĪ vadībā tiek veikti kopš šā gada aprīļa. Iepriekš uz Latvijas – Krievijas robežas SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate” izbūvēja 99 km žoga, līdz 2019. gadā darbi tika apturēti. Iepriekš noslēgtā līguma ar Valsts robežsardzi ietvaros šajā posmā – 99 km garumā pagājušā nedēļā uzsākta robežžoga un infrastruktūras (4 iekaramie trošu tilti, patruļtakas) konstatēto nepilnību novēršana, ko veic SIA “Igate” bez papildu finansējuma. Arī šie darbi tiks pabeigti līdz nākamā gada oktobra beigām.
Uzticoties VNĪ pieredzei un zināšanām 2023.gada vasarā uzņēmums saņēma uzdevumu vadīt, īstenot un uzraudzīt arī ES ārējās austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi 283,6 km garumā ar Krieviju, kur VNĪ veic nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus un kontrolē paveikto. Tāpat 2021. gada rudenī tika noteikts, ka VNĪ vada, īsteno un uzrauga ārējās robežas ar Baltkrieviju infrastruktūras izbūvi, kur žoga izbūve tika pabeigta š.g. jūlijā.
Austrumu robežas stiprināšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas.VNĪ atbildība ir būvniecības procesa vadīšana un organizēšana, tostarp būvnieku atrašana konkursā, par nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanu ir atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra, faktisko atmežošanu veic VAS “Latvijas valsts meži”, savukārt Latvijas valsts radio un televīzijas centrs ir atbildīgs par tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kā arī notiek sadarbība ar robežas un infrastruktūras lietotāju – Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1089 ēkas 0,996 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 591 ha platībā, un 3 261 zemes īpašumiem ar kopējo platību 895 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akciju īpašniece ir Latvijas valsts, valsts kapitāla daļu turētājs ir Finanšu ministrija.
