Pēc VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzdevuma ir veikta abu Rīgas pils konventa vārtu ciļņu izpēte, kurā konstatēts oriģinālajiem ciļņiem bīstams, strauji progresējošs degradācijas process, kas draudēja ar neizbēgamu to bojāeju esošajā dislokācijas vietā fasādē. Izpētes rezultāti tika iesniegti Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI), kur par atbilstošāko ciļņu saglabāšanas variantu lēma Mākslas priekšmetu restaurācijas ekspertu padome.
Ņemot vērā VKPAI norādījumus un Rīgas pils padomes rekomendācijas tika izstrādāts projekts, pēc kura secīgi tiks veikti šādi darbi:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols: “Īstenojot nozīmīgus restaurācijas un rekonstrukcijas projektus, kā vienu no galvenajiem uzdevumiem VNĪ izvirza kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību. Uzsākot darbu pie projekta, veikta padziļināta izpēte, kuras rezultātā tika apspriests un izvēlēts labākais risinājums vēsturisko vērtību saglabāšanai. Lai arī šis risinājums ietver daudz plašāku darbu diapazonu ciļņu konservācijā, tas viennozīmīgi būs ieguldījums vēstures liecību saglabāšanā.”
Rīgas pils ciļņu restaurācijas priekšdarbi ir veikti ar zinātniskām izpētes metodēm – restaurācijā tiek izmantoti zinātniski atzinumi, zinātniski pārbaudīti materiāli, pigmenti, saistvielas un krāsvielas, tāpat zinātniski pamatoti ir inženiertehniskie aprēķini un veicamie konservācijas un pamatu nostiprināšanas darbi.
Mākslas vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis: “Dievmātes un Voltera fon Pletenberga skulptūras kā Latvijas izcilākie viduslaiku kultūras mantojumā saglabājušies tēlniecības pieminekļi ir radušies uz divu pasaules redzējumu, divu laikmetu šķirtnes. Tajos apvienotas vēlās gotikas mākslai un Vācu ordeņa kultūrai raksturīgās Dievmātes kulta iezīmes ar reformācijas priekšvēstnešiem – vācu renesanses mākslai piemītošām stilistiskajām pazīmēm. Katras no savulaik ar novietojuma distanci šķirto skulptūru ideoloģiskā loma bija paust domu par vērtību hierarhiju. Dievmātes skulptūra pils fasādē pasvītroja kolonizētās zemes piederību kristīgās pasaules Austrumeiropas daļai, par kuras garīgo patronesi bija pasludināta Jaunava Marija. Savukārt mestra Voltera fon Pletenberga apaļskulptūrā pirmoreiz atspoguļoja reālu, dzīvu cilvēku, kurš ar pāvesta svētību un Dievmātes aizbildniecību atradās politiskās varas hierarhijas smailē kā Livonijas laicīgais valdnieks."
Rīgas pils Konventa vārtu portāla ciļņu atjaunošanas projektu VNĪ uzdevumā izstrādājis SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa” arhitekts Artūrs Lapiņš.
Ciļņu atjaunošanas darbs uzticēts pieredzējušiem Latvijas būvmākslas mantojuma restauratoriem meistariem – būvmākslas mantojuma restaurācijas uzņēmumam “AQUA LATVIA”, kura komandu veido:
Rīgas pils ciļņi “Madonna ar bērnu” (1515) un "Mestrs Volters fon Pletenbergs" (1515) ir daudz pētīti un analizēti. Gotiskie Madonnas un Pletenberga ciļņi virs galvenā vārtu portāla tādā novietojumā, kā mēs to redzam, atrodas no 19. gadsimta sākuma (1814-1825), kad tika nojaukta Voltera fon Pletenberga (1497-1515) laikā uzceltā, uz kolonām balstītā galveno konventa vārtu piebūve. Tie tiek uzskatīti par lielu vērtību Baltijas mākslā un vēsturē. Abi ciļņi šobrīd ir ļoti sliktā stāvoklī – konstatēti vizuāli akmens sabrukšanas procesi, kuru rezultātā notiek atsevišķu detaļu nodrupšana.
Rīgas pils ciļņu saglabāšanas un replicēšanas projekts ietverts Rīgas pils restaurācijas I kārtā, kas noslēgsies 2015.gada novembrī.
Attēlos: Rīgas pils konventa vārtu portāla ciļņi „Madonna ar bērnu” un „Volters fon Pletenbergs”.
Attēlā: Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols