“Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,” informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.
Gruškevicas vadībā pērn sekmīgi ir pabeigti astoņi apjomīgi būvprojekti, izdevies pavirzīt uz priekšu darbus vairākos svarīgos objektos, uzņēmumā ir stiprināta attīstības projektu vadība un uzsākta būves informācijas modelēšanas (BIM) sistēmas ieviešana.
“Mēs esam apņēmušies darīt visu, lai turpmāk novērstu piektdienas notikumam līdzīgu negadījumu iespējamību. Uzreiz pēc notikušā nelaimes gadījuma mēs uzņēmumā izveidojām krīzes vadības grupu, lai uzsāktu dienesta pārbaudi un skrupulozi izvērtētu, kā un cik precīzi ir strādājuši mūsu uzņēmuma darbinieki un, vai viss ir noticis atbilstoši iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem,” uzsver Bičevskis.
Patlaban par apstākļiem remontdarbu objektā un notikušo nelaimes gadījumu ir pieprasīta informācija no būvnieka – personu apvienības SIA “Delta Construction” un SIA “SCM Latvia”, iekšējam auditam ir uzdots veikt procedūru pārbaudi par drošības noteikumu ievērošanu objektā Smilšu ielā 1, tāpat VNĪ ir informējusi visas saistītās organizācijas – Valsts Darba inspekciju, Rīgas būvvaldi, Valsts policiju – par gatavību sadarboties un sniegt nepieciešamo informāciju.
Personu apvienība SIA “Delta Construction” un SIA “SCM Latvia” darbu veikšanai “RK Līvi” ir piesaistījusi kā apakšuzņēmēju, par ko VNĪ kā pasūtītājs netika informēts. VNĪ ir pieprasījusi informāciju no personu apvienības par apakšuzņēmējiem nodoto darbu raksturu un apjomu, lai pārliecinātos par to, vai nav pārkāpts Publisko iepirkumu likums, saskaņā ar kuru darbu izpildītājiem par apakšuzņēmēju piesaisti ir jāinformē, ja nodotie darbi pārsniedz 10% no pasūtījuma apjoma. Savukārt atbilstoši noslēgtajam būvdarbu līgumam, darba drošības noteikumu ievērošana objektā ir tieša personu apvienības SIA “Delta Construction” un SIA “SCM Latvia” atbildība, tai skaitā par piesaistītajiem apakšuzņēmējiem. “RK Līvi” noliedz, ka bojā gājušais cilvēks būtu viņu darbinieks, VNĪ apšauba sniegto skaidrojumu, notikušā apstākļus izmeklē Valsts policija.
“VNĪ kā atbildīgs nekustamo īpašumu pārraudzītājs un attīstītājs strikti ievēro visas normatīvo aktu prasības, taču jau tagad redzam, ka mūsu kā pasūtītāja iespējas ietekmēt atsevišķus būvnieku lēmumus ir ierobežotas, tādēļ esam nolēmuši veikt papildu pārbaudes visos aktīvajos būvobjektos un meklēt iespējas, kā uzlabot normatīvos aktus, lai turpmāk izslēgtu šādu negadījumu iespējamību,” uzsver Bičevskis.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
