Lai nodrošinātu neatliekamo darbu veikšanu Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) ēku apkures sistēmu, elektroinstalāciju un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu uzturēšanai, valdība 26. maijā lēma novirzīt 521 514 eiro finansējumu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Piešķirtie līdzekļi ļaus īstenot prioritāros darbus, lai novērstu avārijas situāciju un stabilizētu stāvokli arhīva ēkās Bezdelīgu ielā 1A un Slokas ielā 16, Rīgā, informē VNĪ.
“VNĪ inženieru veiktās apsekošanas apliecināja, ka ēku inženiersistēmas ir novecojušas. Redzams, ka Latvijas Nacionālajam arhīvam ilgstoši līdzekļu trūkuma dēļ nav bijis iespējas piesaistīt kvalificētus speciālistus un veikt pienācīgu apsaimniekošanu, profesionālu apkopi un savlaicīgus inženierkomunikāciju remontus. Valdības piešķirtais finansējums ir kritiski svarīgs solis, lai mēs spētu stabilizēt situāciju abās ēkās, sagatavojot tās nākamajai apkures sezonai un novērstu kritiskās ugunsdrošības neatbilstības un jaunus avārijas riskus. Vienlaikus jāatzīmē, ka neatliekamo darbu veikšana abās ēkās neatrisinās problēmu ilgtermiņā un saglabājas nepieciešamība steidzami rast finansējumu arhīva ēku sakārtošanai kopumā, tāpēc patlaban Kultūras ministrijas darba grupa strādā pie jaunas LNA koncepcijas izstrādes,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Starp Latvijas Nacionālo arhīvu un VNĪ vēsturiski ir noslēgti apsaimniekošanas un lietošanas (ALL) līgumi, kas paredz, ka arhīvs tiek pilnībā atbrīvots no īpašuma lietošanas/nomas maksājumiem, bet uzņemas pilnu atbildību un nodrošina tam bezatlīdzības lietošanā nodoto īpašumu, tostarp ēku Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā un Slokas ielā 16 saglabāšanu un uzturēšanu, ko diemžēl LNA nodrošinājis nepietiekamā apjomā, kā rezultātā ilgstoši nav ticis paredzēts finansējums ēku ilgtspējīgai uzturēšanai un uzkrājumu veidošanai, plānotajiem remontdarbiem un būvdarbiem, kas nepieciešami ēku uzturēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tostarp, ugunsdrošības prasībām, kā arī tehniskā stāvokļa sistemātiskai uzlabošanai. Šobrīd ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī, ar lielu nolietojumu. Gadu gaitā VNĪ ir aicinājusi Latvijas Nacionālo arhīvu un to pārraugošo iestādi Kultūras ministriju, līdzīgi kā citas iestādes, ar kurām noslēgti ALL līgumi izskatīt iespēju pārejai uz nomas attiecībām ar VNĪ, kas ietver uzkrājumu veidošanu un remontdarbu plānošanu un nodrošinātu profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Šāds sadarbības modelis ar VNĪ veiksmīgi darbojas Turaidas muzejrezervātā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un citur. Diemžēl LNA ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ šāda iespēja netika rasta.
Aizvadītā 2025./2026. gada ziema Latvijā bija īpaši barga, ar spēcīgiem aukstuma viļņiem. Mēģinājumi palielināt apkures intensitāti LNA vēsturiskajās ēkās izraisīja sistēmas darbības traucējumus, kā rezultātā temperatūra dokumentu glabātavās un darba telpās strauji kritās, apdraudot gan dokumentārā mantojuma saglabāšanu, gan darbinieku veselību. Lai risinātu kritisko situāciju, telpās tika intensīvi izmantoti elektriskie sildītāji, kas savukārt radīja pārslodzi un silšanu jau tā nolietotajā ēku elektroinstalācijā, būtiski paaugstinot ugunsdrošības riskus. MK lēmums ļaus piešķirtos līdzekļus izmantot apkures sistēmu, elektroinstalāciju un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas neatliekamo darbu veikšanai.
Lai konstatētu problēmas, kas radīja norādīto situāciju, š.g. janvārī un februārī VNĪ speciālisti veica atkārtotu nekustamo īpašumu Slokas ielā 16, Rīgā un Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā apsekošanu, kurā tika apsekotas ēku konstrukcijas un apdare, elektroapgāde, siltumapgāde un automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Tika konstatēti būtiski neatliekami novēršami trūkumi, kas ietekmē viens otru, veicinot bojājumu ātrāku un plašāku izplatību. Bojātie logi veicina siltuma zudumus, radot pat risku apkures cauruļu aizsalšanai. Apsekošanas rezultātā VNĪ sagatavoja savstarpēji saistīto neatliekami veicamo prioritāro darbu sarakstu, kas kopumā neatliekamo darbu koptāmi 521 514 eiro apmērā.
Iepriekš LNA ēku atjaunošanai bija plānots izmantot Kultūras ministrijas piesaistītos Atveseļošanas fonda līdzekļus energoefektivitātes programmas ietvaros, taču 2024. gadā projekts tika pārtraukts saistībā ar to, ka apsekošanā tika secināts, ka finansējums ir nepietiekams, jo to drīkstēja novirzīt tikai energoefektivitātes pasākumiem. Tikmēr ēku vispārējais tehniskais stāvoklis un nolietojums prasīja apjomīgus, neatņemamus papildu būvdarbus – tostarp būvkonstrukciju pastiprināšanu un ugunsdrošības prasību izpildi, ko bez papildu finansējuma nebija iespējams realizēt fonda noteiktajos termiņos. Pēdējos gados plānoto pārbūves darbu dēļ inženiersistēmu uzturēšanā tika ieguldīti minimāli līdzekļi.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 411 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst ēkas 979 tūkstošu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 6,27 miljonu m2 platībā, un 3 203 zemes īpašumiem ar kopējo platību 8.94 miljonu m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
