Veiktā tehniskā apsekošana pauž, ka ēku konstrukciju stāvoklis ļauj turpināt ēkas ekspluatāciju, bet, ņemot vērā ēkas ekspluatācijas periodu un laika apstākļu ietekmi, ēkas konstrukcijām, apdarei un inženiertīkliem konstatētas nolietojuma pazīmes, nepilnības un bojājumi, kā arī nepieciešams uzlabot ēkas energoefektivitāti.
Gādājot par īpašumu, VNĪ tā apsekošanu veic katru ceturksni. 2019. gada pavasarī VNĪ par Kultūras ministrijas piešķirto finansējumu 2019. gadā atjaunoja ēkas iekšējās kāpnes, kā arī veica logu tehnisko apsekošanu.
“Ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanai ir jāveic fundamentāli ieguldījumi, sakārtojot ēkas ventilācijas sistēmas, kanalizāciju, jāierīko lifti, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Esam gatavi uzsākt nama atjaunošanu, tiklīdz tam tik atrasts finansējums. Arī mēs, tāpat kā sabiedrība, vēlamies atjaunot šo valstiski nozīmīgo kultūras ēku,” norāda VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.
Lielā ģilde ir 14. gadsimta kultūrvēsturisks piemineklis, kurā savs īpašs vēstījums ir ikvienam interjera elementam – kokgriezumiem, logu mozaīkām un laikmetu ritumu vērojošajām lustrām. Ņemot vērā ēkas īpašo statusu, lai saglabātu kultūras mantojumu un ēkas arhitektonisko vērtību, tās atjaunošanas procesam ir īpašas prasības, un tam jānotiek sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.
Lielo ģildi VNĪ pārņēma savā pārvaldībā 2006. gadā atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajai Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmai „Mantojums 2018”. Kopš pirmsākumiem starp VNĪ un ēkas lietotāju - Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri tika noslēgts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas - lietošanas līgums, kas nozīmē to, ka īpašumu ir apņēmies uzturēt un apsaimniekot pats ēkas lietotājs.
Līdz šim par Kultūras ministrijas un LNSO līdzekļiem ir nodrošināta ēkas uzturēšana un neatliekamo darbu veikšana, piem. elektroinstalāciju nomaiņa, ugunsdrošības pasākumi, kā arī iekštelpu kosmētiskais remonts. Apzinoties ēkas stāvokli, VNĪ 2017. gadā kopā ar Kultūras ministriju VNĪ virzīja Lielo ģildi energoefektivitātes paaugstināšanas projektam. Par ES fondu līdzekļiem bija plānots veikt jumta, ārsienu siltināšanas, logu restaurācijas un citus darbus par Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Izvērtējot projektu, secināts, ka šajā vēsturiskajā ēkā nav iespējams sasniegt fondu apguvei minimāli nepieciešamos rādītājus - 30% enerģijas ietaupījumu. un daudzus energoefektivitātes risinājumus – piemēram, siltināšanu un logu nomaiņu nevar veikt.
Lielā ģilde ir viena no vecākajām un interesantākajām Rīgas ēkām, senākajām un skaistākajām Rīgas koncertzālēm, kas atrodas starp Zirgu, Amatu un Kalēju ielām. Tā ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvieta, iecienīta galvaspilsētas viesu apskates vieta un, protams, nemainīgs klasiskās mūzikas koncertu apmeklētāju tikšanās punkts. Gadsimtu gaitā Lielās ģildes nams ir ticis vairākkārt paplašināts. Ēkas ārējo izskatu visbūtiskāk mainīja skaistās barokālās fasādes uzbūve 1697. gadā, bet iekštelpu pārveides tik veiktas vairākās kārtās, piemērojoties nama dažādajām funkcijām.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. kvadrātmetru platībā. VNĪ šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”,
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv
Foto: LETA
