Vizītes laikā tika pārrunāts unikālo sienu gleznojumu izpētes process. Tas šobrīd ir viens no prioritārajiem punktiem Rīgas pils atjaunošanā, jo kapelā un remterī ir saglabājusies neskarta sienu apdare no vēlajiem viduslaikiem, renesanses, baroka un klasicisma, kas ir unikāls vēstures liecību apkopojums vienuviet ne vien Latvijas, bet arī Eiropas kontekstā. Profesors ar dažādu moderno izpētes un monitoringa metožu palīdzību – 3D tomogrāfiju, 3D skenēšanu, ultrasonogrāfiju, GPR, infrasarkano skenēšanu – Rīgas pils kapelas un remtera telpās iesaka veikt vairākus testus, lai izvērtētu piemērotāko sienu un apmetu izpētes un restaurācijas metodi. Tāpat profesors iesaka izveidot Rīgas pils restaurējamās daļas 3D modeli, kas ļautu ar simulāciju palīdzību novērtēt sienu stāvokli un saprast, kas notiktu ar kolonnām un kapiteli, ja tiktu noņemti griesti vai veiktas citas pārbūves u. tml.
“Vērienīgais pils projekts ir liels izaicinājums arī pieredzējušiem speciālistiem, jo tas sevī ietver daudz sarežģītu procesu kopumu. Druissi viedoklis ir nozīmīgs turpmāko Rīgas pils restaurācijas un būvniecības darbu virzībā – tas palīdzēs korekti veikt turpmāko izpēti un restaurāciju šajā pils daļā, kā arī palīdzēs sabiedrībai pierādīt moderno tehnoloģiju pielietojuma iespējas un nepieciešamību arhitektūras pieminekļos,” skaidro “Rīgas pils Kastelas projekts" galvenais arhitekts Reinis Liepiņš (birojs “Sudraba Arhitektūra”).
“Apzināmies, ka sabiedrība ļoti gaida šīs pils vēsturiskās daļas atklāšanu un secīgi, soli pa solim, virzāmies uz priekšu ar rekonstrukcijas un restaurācijas gaitu. Pils senākās daļas restaurācija jebkuram darbu īstenotājam prasa augstāko raudzi – esam senākas vēstures atklājumu liecinieki un atbildam par šo unikālo atklājumu saglabāšanu nākamajām paaudzēm. VNĪ īstenotās vērienīgās programmā “100 adreses Latvijas simtgadei” pils atjaunošanas projekts noteikti arī turpmāk neizslēdz starptautisku ekspertu iesaisti,” atzīst valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Jūnijā kapelā un remterī tika pabeigti arhitektoniski mākslinieciskās izpētes rezultātā atklāto sienu un griestu polihromo gleznojumu atsegumu konservācija. Patlaban pilī tiek veikts ēkas konstrukciju monitorings, lai iegūtu precīzus datus par ēkas konstrukciju stāvokli.
Rīgas pils restaurācijas darbu ietvaros ir pieaicināti vairāki augsta līmeņa speciālisti. G. Druissi ir viens no ievērojamākajiem restaurācijas speciālistiem Eiropā ar 35 gadu pieredzi tieši viduslaiku gleznojumu un arhitektūras pieminekļu restaurācijas darbos. Augstā līmeņa profesors ir piedalījies daudzos nozīmīgos izpētes un restaurācijas projektos, piemēram, Scrovegni kapela Padujā, Punta della Dogana Venēcijā un Pāvestu pils Aviņonā.
Pirms dažiem mēnešiem Rīgas pili apmeklēja arī čehu eksperts Jans Voičehovskis (Jan Vojtčechovsky), kurš arī atzina, ka Rīgas pils uzraudzības padomes (RPAP) lēmums pils atjaunošanu sadalīt pa posmiem, lai pēc iespējas labāk saglabātu uzietās vēstures liecības, ir pareizs.
Apkopotie abu ekspertu atzinumi tiks prezentēti Pils padomes sēdē, kura notiks septembra beigās. Turpmākie pētījumi rādīs, kuru metodi labāk izvēlēties, un par to tiks lemts nākamajā Rīgas Pils uzraudzības padomē. RPAP ir Finanšu ministrijas izveidota institūcija, lai nodrošinātu Rīgas pils kā nozīmīga valsts kultūras pieminekļa saglabāšanu un atjaunošanu, sniedzot profesionālu viedokli projekta realizācijas gaitā. RPAP priekšsēdētājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, priekšsēdētāja vietnieks – VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Padomē darbojas vēl 15 locekļi, tostarp no VKPAI, VNĪ, Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas, Rīgas domes atbildīgajiem departamentiem, muzejiem, kā arī arhitekti un restauratori.
Pašlaik projekta “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” ietvaros VNĪ veic Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves 2. kārtu, lai pielāgotu vēsturiskās pils telpas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām.
Rīgas pils kastelas atjaunošana ir viens no nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem projekta “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” VNĪ īstenotajiem objektiem, kura prioritāte ir vēstures liecību saglabāšana nākamajām paaudzēm. Programmas ietvaros uzņēmums šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 milj. eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 530 darbinieki.
Foto no vizītes šeit.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”,
Korporatīvās komunikācijas daļa
Tālr.: 67024693; 20235301
E-pasts: komunikacija@vni.lv
