VNĪ padome

  VNĪ padomes nolikums

Jānis Garisons

Padomes priekšsēdētājs

Par VAS “Valsts nekustamie īpašumi” padomes locekli iecelts 2019. gada 30. decembrī, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts 2020. gada 8. janvārī.
Jānis Garisons kopš 2015. gada ir Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Šajā iestādē ieņēmis arī vairākus citus vadošus amatus: no 2013. līdz 2015. gadam bijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks – politikas direktors, no 2009. līdz 2013. gadam – politiskais direktors, no 2007. līdz 2009. gadam  – Krīzes vadības un mobilizācijas departamenta direktors un no 2005. līdz 2007. gadam – Krīzes vadības un mobilizācijas departamenta direktora vietnieks. 
Pirms tam J. Garisons strādājis Ārlietu ministrijā, kur no 2004. līdz 2005. gadam ieņēmis Drošības departamenta direktora amatu, no 2004. līdz 2005. gadam bijis NATO un Eiropas drošības nodaļas vadītājs un no 2002. līdz 2003. gadam – Reģionālās sadarbības un ieroču kontroles nodaļas vadītājs. No 1999. līdz 2002. gadam J. Garisons bijis Latvijas vēstniecības Norvēģijā Pirmais sekretārs un no 1997. līdz 1999. gadam  – Ārlietu ministrijas Krievijas un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstu nodaļas vadītājs. 
J. Garisons ieguvis maģistra grādu stratēģiskajās studijās ASV Armijas kara koledžā un maģistra grādu vēstures zinātnē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Papildinājis zināšanas Ženēvas Drošības politikas centrā Šveicē, kā arī apguvis pretterorisma kursu ASV. 
J. Garisons saņēmis virkni apbalvojumu, tostarp ceturtās šķiras Viestura ordeni, Ministru kabineta Atzinības rakstu un Ministru prezidenta Pateicības rakstu. 
Kopš 2016. gada J. Garisons dien Zemessardzē.

 

Inta Komisare

Padomes priekšsēdētāja vietniece

Par VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes locekli iecelta 2016. gada 19. oktobrī, par padomes priekšsēdētāja vietniecei ievēlēta 2016. gada 20. oktobrī.
Intas Komisares iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar publiskā sektora finansiālās darbības un finanšu pārvaldības jomu, tajā skaitā ieņemot vadošus amatus pašvaldību kapitālsabiedrībās.
Vairāk kā 10 gadu pieredze finansiālās darbības pārvaldības struktūrvienības vadīšanā vienā no lielākajām un sakārtotākajām Latvijas pašvaldībām – Ventspilī. I. Komisare bija atbildīga par budžeta veidošanas un izpildes kontroli, kā arī pašvaldības budžetos ieskaitāmo nodokļu administrēšanu un konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas vadību. Ventspils pilsētas domē tika realizēti vairāki nozīmīgi attīstības projekti un strukturālas reformas, kuru rezultātā tika uzlaboti pašvaldības finanšu pārvaldības procesi.
Tāpat pieredze ir iegūta finanšu krīzes periodā, uzraugot finanšu stabilizācijas procesu Ādažu novada pašvaldībā. Veiksmīgi sadarbojoties stabilizācijas procesa  uzraugam ar pašvaldības vadību, tika panākta maksātspējas atjaunošana un izbeigts stabilizācijas process. Kopš 2014. gada augusta I. Komisare pilda Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktores pienākumus.
I. Komisare ir beigusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, iegūstot ekonomista diplomu, Ventspils augstskolā ieguvusi profesionālā maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, kā arī beigusi Institute of Financial Accountants, iegūstot diplomu finanšu uzskaites starptautiskajos standartos. Zināšanas regulāri tiek papildinātas arī profesionālos kursos un semināros.

 

Ieva Braunfelde

Padomes locekle

Par VAS “Valsts nekustamie īpašumi” padomes locekli iecelta 2019. gada 30. decembrī
Ievas Braunfeldes darba pieredze saistīta ar darbu valsts pārvaldē, Finanšu ministrijas administratīvā darba pārraudzību. I. Braunfeldes vadībā tiek nodrošināta politikas izstrāde un koordinācija valsts nekustamo īpašumu jomā, kā arī publiskās un privātās partnerības un publisko iepirkumu jomā.
No 2014. gada 5. maija līdz šim brīdim I. Braunfelde ir Finanšu ministrijas Administrācijas vadītāja. Darba pienākumos ietilpst Finanšu ministrijas administratīvā darba plānošana un vadīšana.
Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē iegūts maģistra grāds tiesību zinātnē un diploms par jurista kvalifikācijas iegūšanu, kā arī bakalaura grāds ekonomikā.
Zināšanas papildinātas dažādos kursos par Eiropas Savienības jautājumiem, kā arī apgūstot starptautiskos grāmatvedības un revīzijas standartus.