Pārmaiņas VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzsāka pavisam nesen - 2018. gadā. Strauji un pārliecinoši gājām uz priekšu – sākām ar jaunām vērtībām un stratēģiju, strādājām pie ilgtspējīga uzņēmuma korporatīvās pārvaldības modeļa. Veidojām uzņēmumā kultūru, kura atbalsta un izglīto darbiniekus. Vienlaikus uzsākām jaunu pieeju biroja vides veidošanā valsts sektorā – darbu aktivitātēs bāzētā birojā. Mūsu galvenās stratēģiskās prioritātes joprojām ir ilgtspējīga un efektīva darbība un iesaistīti darbinieki. Vienlaikus arī mūsu partneri un ieinteresētās puses sagaida atbildīgu attieksmi pret vidi un sabiedrību. Lepojamies, ka mūsu ieguldītais darbs ir novērtēts – pārmaiņu ceļā no 2018. gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā iegūtās bronzas šogad ekspertu vērtējumā esam 23 Latvijas ilgtspējīgāko uzņēmumu vidū, kuri novērtēti ar augsto platīna godalgu. Iegūtais novērtējums apliecina, ka esam izvēlējušies pareizo virzienu, taču ceļš neapstājas un izaicinājumu netrūkst – turpinām atbildīga biznesa praksi, attīstot vērtīgas iniciatīvas un jaunas idejas efektīvai uzņēmuma attīstībai Latvijas valsts un sabiedrības interesēs.
Turpinām darbu, lai mūsu īpašumu portfelis kļūtu energoefektīvāks, resursu patēriņš atbildīgāks, savukārt attīstības projektos izstrādāsim ēku ilgtspējas vadlīnijas, ieviešot ēku ilgtspējības sertificēšanu pēc starptautiski atzītām sistēmām. Tāpat pastiprinātu uzmanību pievēršam drošībai būvlaukumos un stiprinām atbildību mūsu piegādes ķēdē. Strādāsim, lai mūsu iepirkumi kļūtu vēl “zaļāki” – jau šogad plānojam īstenot divas reizes vairāk “zaļo” iepirkumu nekā iepriekš.
Ir mainījusies attieksme pret darbu – nākam nevis strādāt, bet sasniegt konkrētus mērķus, un mūsu birojs ir svarīgs instruments uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanā. Ikdienā dodam priekšroku tai darba vietai un veidam, kas vislabāk palīdz izpildīt uzticētos darbus un sasniegt konkrētus mērķus. Esot birojā varam strādāt klusuma telpās, ja nepieciešams koncentrēties, vai kopā ar kolēģiem darbojamies komandas darbu atbalstošās telpās. Ja strādājam no mājām – sniedzam drošam darbam nepieciešamo atbalstu. Šo pieeju praktizējam paši un piedāvājam arī saviem klientiem. Šogad Valsts kancelejas Inovāciju laboratorijā dalāmies pieredzē, lai kopā veidotu vīziju par mūsdienīgu, iekļaujošu, efektīvu un elastīgu darba organizāciju atbalstošu darba vidi, kurā darbinieki jūtas labi un kas palīdz organizācijām sasniegt mērķus. Mēs redzam lielu interesi arī no citām valsts organizācijām iet šo ceļu un gatavību eksperimentēt, mēģināt kaut ko līdzīgu, kas nu katram vairāk piemērots.
Attālināti un elastīgi strādājām jau pirms pandēmijas – kopš 2019. gada nogales, kad no trim vēsturiskajām ēkām Vecrīgā pārcēlāmies uz jaunu, aktivitātēs bāzētu biroju Talejas ielā 1. Pandēmijas apstākļi paātrināja arī mūsu produktivitāti - esam kļuvuši efektīvāki un prasmīgāki. Kad tika izsludināta ārkārtas situācija, tehniski bijām gatavi sākt strādāt attālināti gandrīz pilnībā - divu dienu laikā. Tā kā strādājam aktivitātēs bāzētā birojā, katram darbiniekiem jau nodrošinājām tehniskos līdzekļus, kas ļauj strādāt jebkur – telefonu ar interneta pieslēgumu, portatīvo datoru. Lai arī līdz tam jau izmantojām attālinātā un elastīgā darba laika priekšrocības, lielākā daļa darbinieku bija izvēlējušies strādāt birojā un noturēt sapulces birojā.
Tāpat kā ikvienam uzņēmumam, arī VNĪ pēdējais pusotrs gads jauniem izaicinājumiem piepildīts. Arī publiskajā sektorā svarīgi kļuva jautājumi – kā atbalstīt darbiniekus nestandarta situācijā un vienlaikus sasniegt uzņēmuma mērķus, kā saliedēt darbiniekus, kuri fiziski atrodas katrs savā mājas birojā, kā palīdzēt saglabāt privātās un darba dzīves līdzsvaru? Vadītāju izaicinājums - kā vadīt un motivēt komandu, kas pilnībā strādā attālināti, kā radīt piederības sajūtu uzņēmumam, ja mūsu mājas kļuvušas par mini birojiem, kā sniegt pozitīvas emocijas un kopības sajūtu.
Apzinoties, ka darbs no mājām būs ilgāks kā pāris nedēļas, viens no izaicinājumiem bija drošas darba vides veidošana mājās. Konsultējām kolēģus un piedāvājām atbalstu ergonomiskas darba vietas izveidei - monitorus, datora paliktņus, krēslus, lai darbs mājās būtu veselībai drošs. Pavisam īsā laikā apguvām arī virtuālo sapulču specifiku, jaunās platformas un digitālos rīkus, kas palīdz darbu tiešsaistē padarīt efektīvāku.
Papildus modernai un ergonomiskai darba videi ilgtspējīga uzņēmuma atbildība ir atbalstīt darbiniekus rūpēs par veselību. Valsts kanceleja 2020. gada pavasarī aptaujāja valsts iestāžu darbiniekus, un 74% respondentu atzina, ka faktors, kas visvairāk ietekmē pašsajūtu ir rūpes par savu un tuvinieku veselību un privātās dzīves līdzsvars.
Svarīgi ir nospraust robežas, kas īpaši aktuāli šobrīd – digitālajā vidē, kad teju jebkurš kolēģis ir pieejams. Kolēģi kopīgās darbnīcās vienojās par to, cik garas sanāksmes plānojam, cik vēlu drīkstam traucēt kolēģus par darba jautājumiem. Redzam, ka darbinieki seko vadītāja piemēram – ja vadītājs brīvdienās neraksta e-pastus, tad ar laiku tā rīkojas arī darbinieki, ja viņš vingro – tad lielāka iespēja, ka arī darbinieki pārņem veselīgos ieradumus.
Pastiprināti attīstām vadītāju kompetences, nodrošinām psihologa konsultācijas un koučinga sesijas, jo svarīgi iegūt instrumentus krīzes pārvarēšanai, ko var sniegt ar daudzveidīgu izglītojošo programmu, kas darbiniekus iepazīstina ar dažādām tehnikām produktīvākam un klātesošam darbam.
Rīgas Stradiņa universitātes veiktais pētījums liecina, ka pieaug to cilvēku skaits, kam pandēmijas laikā izplatīti depresijas simptomi. Ieklausoties zinātnieku teiktajā par krīžu ietekmi uz veselību un uzklausot kolēģu vajadzības, izstrādājām programmu, piedāvājot darbiniekiem piemērotas aktivitātes fiziskās un psihiskās veselības atbalstam. Piemēram, veidojām noturīgus un veselīgus ieradumus, 21 dienu pēc kārtas agros rītos apzinātības trenera vadībā devāmies pastaigās. Uzņēmums var piedāvāt dažādas atbalsta iespējas, taču tikai no paša cilvēka ir atkarīgs šīs iespējas un iegūtās zināšanas izmantot. Daudzās no darbiniekiem piedāvātajām aktivitātēm izmaksas ir nelielas vai to vispār nav, taču tām nepieciešama kolēģu pašu iesaiste.
Mūsdienu darbinieka izaicinājums ir atrast darba vietu, kas darba un privātās dzīves līdzsvaru augstu vērtē ne tikai vārdos, bet arī darbos. Redzam un jūtam, ka mūsu darbinieki piedāvātās iniciatīvas izmanto un novērtē – divkārt pieaudzis darbinieku iesaistes rādītājs, kā arī, ja būtu iespējams, astoņi no desmit esošajiem darbiniekiem darbā VNĪ pieteiktos atkārtoti.
Mūsu pieredze ir apliecinājums tam, ka garīgo un fizisko veselību veicinošas aktivitātes var ieviest arī valsts uzņēmumos, tādēļ labprāt ar šo pieredzi dalāmies. Apzināmies, ka attālinātais darbs kļūst arvien populārāks, taču arī biroja videi joprojām ir un būs nozīmīga loma uzņēmuma kultūras veidošanā. Ļoti iespējams, ka tendence būs veidot hibrīda modeli atbilstoši organizācijas specifikai un vajadzībām. Tāpēc jau šobrīd meklējam mums piemērotāko formu, kā strādāsim pēc epidemioloģisko ierobežojumu atcelšanas un kuras pandēmijas laika mācības varēsim izmantot arī turpmāk, lai atbalstītu darbiniekus darba un privātās dzīves līdzsvarā. Lai cik tālu arī attīstos tehnoloģijas, galvenais ir un būs cilvēks.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs
