Renārs Griškevičs, VNĪ valdes priekšsēdētājs
VNĪ būtiski stiprinājuši drošības uzraudzību, rezultāti jau redzami
Mūsu ikdienas darbā – 1200 valstij nozīmīgu ēku pārvaldīšanā un 118 infrastruktūras attīstības objektu būvniecībā svarīga ir ne tikai kvalitātes uzraudzība, bet primāri ir nepieciešams nodrošināt drošu darba vidi un darba aizsardzības prasību ievērošanu. Kā lielākais būvdarbu pasūtītājs valstī mēs pastiprināti uzraugām ne tikai atbilstību lietotāju vajadzībām, būvniecības kvalitāti, iekļaušanos paredzētajās finansēs un termiņos, bet pastiprināti kontrolējam arī darba drošības prasību ievērošanu. Drošības aspektu stiprināšana ikdienā ir nozares kopējā rūpe, jo saskaņā ar Valsts darba inspekcijas publiski pausto, trešdaļa gadījumu joprojām tiek kopumā fiksēta tieši būvniecības jomā.
Drošības prasību ievērošanai jābūt tikpat saprotamai kā ikrīta zobu tīrīšanas rituālam
Būvniecība no darba aizsardzības viedokļa ir bīstamākā no nozarēm ar vislielāko negadījumu risku. Pēc Eiropas Darba Drošības un Veselības aizsardzības aģentūras datiem Eiropas Savienībā katru gadu negadījumos būvniecībā bojā iet vairāk kā 1300 cilvēku. Visā pasaulē būvstrādnieki gūst traumas darba vietās 2 -3 reizes biežāk kā citu profesiju pārstāvji. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas publiski pausto, tieši šī nozare ir līderis smagu un letālu traumu ziņā. Kamēr vien Eiropā un pasaulē eksistē šāda statistika, ikvienam uzņēmumam ir pienākums ikdienā nemitīgi veikt nepārtrauktus uzlabojumus, lai minimizētu riskus. Uzskatu, ka darba drošības prasību ievērošanai ir jābūt tikpat pašsaprotamai un kā ikdienas personīgajai higiēnai vai zobu tīrīšanai – atkāpes nav un nebūs pieļaujamas.
Taisnības labad jāatzīmē, ka pērn situācija Latvijā būvlaukumos ir nedaudz uzlabojusies – saskaņā ar Valsts darba inspekcijas 18. februārī publiski pausto, 2020. gadā kopumā Latvijā konstatēts mazāk darba drošības pārkāpumu, samazinājies arī letālo gadījumu skaits. Ja 2019. gadā būvniecībā gāja bojā desmit cilvēki, starp kuriem diemžēl viens valsts pasūtīto būvdarbu gaitā, 2020. gadā Valsts darba inspekcija gada laikā izmeklējusi 2 šādus gadījumus.
Tomēr pieredze rāda, ka šajā jomā būvniecībā iesaistītajām pusēm ir gana daudz darāma. Darba drošības un veselības aizsardzības prasības specifiski būvlaukumos regulē gan valsts ar Darba aizsardzības likumu (2003.g. Ministru Kabineta noteikumi Nr.92 “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”, gan Eiropas Savienība (minimālās darba drošības prasības noteiktas direktīvā 92/57/EEK). Kaut arī saskaņā ar likumu darba drošības uzraudzību objektā veic būvuzņēmējs, realitātē par darba drošības un veselības aizsardzību būvlaukumos ir atbildīgi gan būvuzņēmēji, gan projektu vadītāji, gan pasūtītāji, gan paši būvstrādnieki.
VNĪ kā būvdarbu pasūtītājam ir ierobežotas iespējas ietekmēt atsevišķus būvuzņēmēju vai konkrētu nodarbināto personu lēmumus un kontrolēt to godaprātu. Tāpat ir limitētas iespējas ietekmēt nodarbināto personu izvēli pielietot nepieciešamos aizsardzības līdzekļus vai nē. Vienlaikus kā būvniecības pasūtītājs varam pastāvīgi strādāt ar būvuzņēmējiem, izglītot un skaidrot, kā arī ieviest stingras prasības un sankcijas par prasību neievērošanu, tādejādi mazinot drošības riskus un novēršot iespējamās nelaimes.
Kas mainījies VNĪ pārziņā esošo objektu būvlaukumos 2020. gada laikā?
Lai sekmīgāk uzraudzītu būvdarbu gaitu, beidzamo gadu laikā esam šim nolūkam būtiski stiprinājuši uzņēmuma iekšējo kompetenci. Lai arī saskaņā ar likumu darba drošības uzraudzība būvlaukumā ir būvuzņēmēja pienākums un katrā objektā ir būvuzņēmēja darba aizsardzības speciālists, VNĪ ieviesām papildus iekšējo darba drošības uzraudzību VNĪ būvniecības stadijā esošajos objektos, kas ievērojami stiprina kontroles sistēmu. VNĪ iekšējie eksperti - būvuzraugi lielākajos nacionālās nozīmes būvniecības projektos ārpakalpojuma vietā būvuzraudzību veic paši. Tādejādi ne tikai mazinām pārkāpumu iespējamību, bet efektīvāk izlietojam arī valsts līdzekļus. 2020. gada sākumā esam būtiski palielinājuši uzņēmuma ekspertīzes jaudu, tajā skaitā - izstrādājuši jaunu kārtību, kas palīdz stiprināt darba drošības uzraudzību visos attīstības projektu posmos. Sadarbībā ar Valsts darba inspekciju izglītojam arī VNĪ darbiniekus.
Kā pasūtītājs darba aizsardzības jomā šobrīd darām vairāk nekā to prasa spēkā esošais normatīvo aktu regulējums. Pirms būvniecības projekta uzsākšanas katrā būvlaukumā mūsu darba aizsardzības eksperts vada semināru ģenerāluzņēmējiem un apakšuzņēmējiem par darba aizsardzības prasībām un biežāk konstatētajiem pārkāpumiem. Tāpat pirms būvdarbu uzsākšanas mūsu eksperti pārbauda būvlaukumu atbilstību darba drošības normatīviem. Nevienā īpašumā darbs netiek uzsākts, kamēr VNĪ nav pilnīgas pārliecības par drošības prasību ievērošanu. Pērn, spītējot pandēmijas apstākļiem un stingri uzraugot drošību, pabeidzām 17 nozīmīgus valsts objektus ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro, tostarp prokuratūras namu Aspazijas bulvārī 7 un fasādes Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, Farmācijas muzejam, iemīļotajai izstāžu zālei “Arsenāls” un citām ēkām.
VNĪ pērn veicis 137 ārpuskārtas drošības pārbaudes VNĪ būvniecības objektos. Piemēram, bīstamākais no darba riskiem ir darbs augstumā bez nepieciešamā un normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām atbilstošā aprīkojuma pielietošanas, tādēļ pastiprināti un nepārtraukti uzraugām tās ēkas, kurās notiek jumta nomaiņas darbi, kas saistīti ar paaugstinātiem riskiem. Bez minētā darba augstumā vēl ir identificēti šādi būtiski darba vides riski: elektrodrošības jomā un darbā ar elektroinstrumentiem, nenorobežotas bīstamas zonas, krītoši priekšmeti, paceltas kravas, ugunsbīstamība un ugunsbīstamu darbu veikšanā, darbā izrakumos un tranšejās, zemes nogruvumi, saskarē ar ķīmiskām vielām, smagumu celšanā un pārvietošanā, kā arī strādājot ar rokas instrumentiem. Redzam, ka joprojām iespējams attīstīt motivējošus instrumentus, lai darbinieki būvlaukumā ievērotu likumdošanā noteiktās prasības, kā arī pilnveidot mehānismus, lai novērstu būvuzņēmēju cenu dempingu publiskajos iepirkumos uz darba aizsardzības rēķina.
Pārkāpumu gadījumos stingri vēršamies, nepieļaujot nekādas atlaides. Piemēram, 2020. gada gaitā tika konstatēti trīs ar drošību augstumā saistīti pārkāpumi un vienā gadījumā, veicot pārseguma demontāžas darbus, nodarbinātais, krītot no vairāku metru augstuma, guva nopietnu traumu, notikuma apstākļi pašlaik vēl tiek skaidroti. Šādās situācijās stingri vērtējam notikumu apstākļus, sadarbojamies ar Valsts darba inspekciju un būvuzņēmēju. Pērn uzsākām jaunajos līgumos ar būvuzņēmējiem ieviest līgumsodus par drošības prasību neievērošanu, šobrīd piemēroti līgumsodi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Vienā gadījumā bijām spiesti vērsties Būvinženieru savienībā, aicinot izvērtēt atbildīgās personas uzņēmēja pusē un gala rezultātā panācām objekta būvdarbu vadītāja nomaiņu. Labā ziņa mums ir tā, ka pērn VNĪ objektos konstatēto traumu skaits darbā ir samazinājies un letālu gadījumu nav.
Skaidrs, ka būvniecībā nav iespējams nodrošināt vidi pilnīgi bez jebkādiem riskiem, tomēr tos var samazināt, kontrolēt un atsevišķus faktorus var novērst. Svarīgi ir izglītoti, apmācīti un instruēti darbinieki, kuri zina kā droši strādāt un kā pareizi rīkoties ārkārtas situācijās, kas neaprobežojas tikai ar zināšanām par pirmās palīdzības sniegšanu vai normatīvajos aktos noteikto minimumu. Šeit svarīgi skaidrojošo darbu veikt darbiniekiem saprotamā formā, vieglā valodā ar uzskatāmiem vizuāliem materiāliem, lai svarīgā informācija un normatīvie akti tiktu tulkoti saprotamā valodā, tādejādi panākot, ka darba aizsardzības prasības tiek pielietotas praksē, kas ir daudz svarīgāk kā darbinieku formāli uzliktais paraksts par instruktāžas noklausīšanos.
Drošību un veselību redzam kā būtiskas sabiedrības un uzņēmuma vērtības. Pērn pavasarī izveidojām informatīvo kampaņu par darba drošības nozīmi, kuras ietvaros būvlaukumos izvietojām lielformāta plakātus ar norādēm par darba drošības prasībām un vēstījumu – “Strādā droši, Tevi gaida mājās!”, tādejādi uzrunājot būvlaukumos strādājošos personīgi un emocionāli. Aktualizējot darba drošības nozīmi industrijā, pērn piedalījāmies virknē diskusiju, kur kopā ar lielāko uzņēmēju biedrību – LTRK diskutējam par izaicinājumiem darba aizsardzības jomā un iespējamajiem risinājumiem, kā arī strādājam pie likumdošanas un labās prakses iniciatīvām. Darba drošības uzraudzības jomā rezultātu uzlabojumi jau ir redzami.
Būvniecība tradicionāli ir bijusi un būs ļoti nozīmīga tautsaimniecības nozare. Tā nodrošina ievērojamu pievienoto vērtību, veicinot tautsaimniecības un valsts kopējo konkurētspēju. Latvijas būvniecības nozares ilgtspējīgā attīstībā darba drošības aspektiem ir liela nozīme un ceļā uz darba drošības stiprināšanu viens nav karotājs – rezultātus var panākt tikai nozarē iesaistītie kopīgā darbā. Pats galvenais ir visu iesaistīto pušu izvēle un neatlaidīga griba šo ceļu iet.
