Valsts robežapsardzības efektivitātes celšana, nodrošinot situācijai atbilstošus robežapsardzības apstākļus, ir uzskatāma par valsts drošības interešu aizsardzību, novēršot iespējamu valsts apdraudējumu, proti, nekontrolētu migrantu plūsmas pieaugumu uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas.

Lai nodrošinātu efektīvu robežapsardzības funkciju, kā tas paredzēts Ārējās sauszemes robežas izbūves infrastruktūras izbūves likumā un tā anotācijā, ir jāizbūvē atbilstoša infrastruktūra. Ārējas sauszemes robežas infrastruktūras izbūves projektā tiek izbūvēts augstas drošības žogs, patruļtakas, patruļlaipas u.c. drošībai nozīmīga infrastruktūra.

Latvijas – Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Žoga izbūve prioritārajos posmos VNĪ vadībā tika noslēgta līdz 2024. gada beigām, īpaši sarežģīto posmu (purvainas, mitras vietas) izbūve (~28,35 km garumā) tika pabeigta līdz 2025. gada beigām.

VNĪ vadībā turpinās darbs pie pārējās robežas joslas infrastruktūras sakārtošanas, kas ietver patruļtakas, laipas un citus inženiertehniskos risinājumus, lai nodrošinātu efektīvu robežas uzraudzību jebkuros apstākļos.

Papildus saskaņā ar Valsts robežsardzes noteiktajām prioritātēm un valdības lēmumu VNĪ 2025. gada vasarā uzsāka noslēdzošo posmu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvē Valsts robežsardzei prioritārajos posmos gar Latvijas – Krievijas robežu ~ 41,26 km garumā posmos, kur iepriekšējā periodā tā nav tikusi izbūvēta, tai skaitā īpaši purvainos apvidos: noslēgti 9 līgumi ar 3 būvuzņēmējiem - VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, personu apvienība “Ramda C-MIKOR” un SIA “Citrus Solutions” , līgumi par kopējo summu 17,9 miljonus eiro ar pvn, kas iekļauj būvniecības ieceres izstrādi, būvniecības darbus un autoruzraudzību.

Šie darbi paredz patruļtaku izbūvi, no kuriem 2,9 km notiks īpaši mitrā un purvainā apvidū gar Peiteļa ezeru, kur, lai nodrošinātu teritorijas šķērsošanas iespējas, jābūvē pontonu patruļtakas. Būvdarbu ietvaros paredzēta arī torņa un pievedceļa izbūve pie Zilezera, paredzēta arī kuteru/laivu nolaišanas vieta ar pontonu piestātni pie Peiteļa ezera, kā arī dzelzceļa pārbrauktuves un piebraucamā ceļa izbūve Opoļu robežapsardzības nodaļā. Projektēšanas darbus plānots pabeigt 2026. gada pavasarī un uzsākt būvdarbus. Būvdarbus līdz 2026. gada nogalei, atsevišķos posmos nepilnos 12 km - līdz 2027. gada beigām, taču iesaistīte šobrīd strādā pie tā, lai pabeigtu pirms termiņa.

Uzticoties VNĪ pieredzei un zināšanām ar īpašu likumu 2023.gada vasarā uzņēmumam tika nodots atbildīgs projekts - vadīt, īstenot un uzraudzīt Latvijas ārējās robežas Latvijas – Krievijas robežžoga un infrastruktūras izbūvi. Savukārt 2021. gada nogalē tika nodots robežas ar Baltkrieviju žoga un infrastruktūras izbūves process.

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.