VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēgusi 2025. gadu ar stabiliem finanšu rādītājiem un veiksmīgi pabeigtiem sešiem stratēģiski nozīmīgiem projektiem 157,5 miljonu eiro vērtībā. Uzņēmuma darbības efektivitāte un spēja pielāgoties tirgus dinamikai ļāvusi ne tikai sasniegt nospraustos finanšu mērķus, bet arī sniegt būtisku ieguldījumu valsts ārējās drošības stiprināšanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Pērn VNĪ turpināja stiprināt savas pozīcijas kā efektīvs valsts aktīvu pārvaldītājs. Neskatoties uz kopējām tirgus svārstībām, uzņēmums ir spējis nodrošināt stabilu darbību. Uzņēmuma apgrozījums 2025. gadā 12 mēnešos bija 47,94 miljoni eiro, savukārt EBITDA rādītājs sasniedza 15,16 miljonus eiro, salīdzinot ar 2024.gadu, tas ir pieaudzis par 4,18 % (2024.g. - 14,55 milj. eiro). Iepazīties ar VNĪ finanšu pārskatu iespējams mājas lapā: https://www.vni.lv/par-mums/par-uznemumu#Finanses.
Būtisku pienesumu finanšu stabilitātei sniegusi aktīva un pārdomāta nekustamo īpašumu atsavināšana. Gada laikā izsolēs pārdoti valstij nevajadzīgi un neefektīvi 130 īpašumi, kopumā valsts budžetā ienesot 9,5 miljonus eiro. Starp vērtīgākajiem darījumiem minami īpašumi Krīvu ielā 11, Rīgā, izsolei noslēdzoties ar 1, 6 miljoniem eiro un Stabu ielā 18, Rīgā, īpašumu atsavinot par 1,85 miljoniem eiro. Iegūtie līdzekļi ļaus veikt ieguldījumus valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un mūsdienīgu, energoefektīvu biroju izveidē.
Kopumā uzņēmuma darbība pērn norisinājās saskaņā ar VNĪ vidēja termiņa darbības stratēģiju 2023. - 2025. gadam un 2025. gada uzņēmuma darbības plānu. Pērn VNĪ uzticēta jau otrā valsts stratēģiski nozīmīgā privātās – publiskās partnerības projekta attīstība militārās infrastruktūras izbūvē – poligona “Sēlija” dzīvojamo un administratīvo ēku, ceļu infrastruktūras un noliktavu kompleksa izveidei Nīkrācē.
“Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, būtiski saglabāt uzņēmuma stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Mūsu 2025. gada rezultāti, kā arī pērn saņemti jauni Ministru kabineta uzdevumi privātās – publiskās partnerības projektu attīstībā, kā arī aizsardzības infrastruktūras izveides jomā apliecina, ka esam spēcīgs un stabils partneris valstij pat vissarežģītāko projektu īstenošanā. Mēs ne tikai būvējam un apsaimniekojam, bet darām to gudri – paaugstinot efektivitāti un rūpējoties par katra eiro atdevi,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Aizvadītais gads iezīmējās ar vairāku valstiski kritisku projektu noslēgšanu, tostarp robežas žoga izbūvi uz Latvijas–Krievijas robežas un robežapsardzības infrastruktūra (patruļtakas, laipas u.c.) izbūvi. Kopumā uz Latvijas – Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, tostarp veikta pontonu izbūve 17 kilometru apjomā, būvdarbos iesaistot 6 būvniekus, kā arī vienu posmu īstenojot VNĪ kopā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem. Kopumā būvdarbi tika veikti 18 darbu daļās, ieguldot 138,6 miljonus eiro. Žogs nodrošina nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts. Ieskats robežas izbūvē video.
Nozīmīgs solis sperts valsts biroju attīstībā Talejas ielā 1, Rīgā, kur radīta mūsdienīga un energoefektīva vide valsts pārvaldes darbiniekiem un ēka Talejas ielā kļuvusi par pirmo vienoto valsts biroja ēku. 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies arī Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde. Plānots, ka 2027. gada 1. ceturksnī uz ēku pārcelsies Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.
Aizvadītā gada sākumā noslēdzās arī Skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izveide Meirānu ielā 2, Rīgā. Jaunais komplekss sniedz plašākas iespējas LNOB izgatavot jaunas dekorācijas un butaforijas pirmizrādēm, kā arī restaurēt jau skatītāju iemīļotas izrādes. Jaunā infrastruktūra palīdz stiprināt Latvijas Nacionālās operas un baleta pozīcijas starptautiskajā skatuves mākslu arēnā, vienlaikus nodrošinot augstvērtīgu skatuves mākslas elementu ražošanu, izmantojot pašu resursus. Komplekss aptver 21814 m2 lielu teritoriju, no kuras 9452 m2 ir apbūvēti ar noliktavu un darbnīcu ēkām.
Patlaban VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā tiek īstenoti 30 nozīmīgi attīstības projekti ar kopējām investīcijām 316,7 miljoni eiro apmērā. Nozīmīgākie no tiem ir mākslas muzeja “Arsenāls” iekštelpu pārbūve Torņa ielā 1, Rīgā, koncertzāles “Lielā ģilde” pārbūves un atjaunošanas projekta 2. posms, jauna multifunkcionāla kompleksa izveide kontroles dienestu vajadzībām Kundziņsalā, kā arī pērn saņemti jauni uzdevumi Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežas stiprināšanai. Paralēli tam VNĪ attīsta divus stratēģiski nozīmīgus privātās – publiskās partnerības projektus – īres mājokļu izbūvē un aizsardzības infrastruktūras izbūvē.
Vienlaikus uzņēmums turpina mērķtiecīgu darbu pie digitālo risinājumu (BIM) ieviešanas un ilgtspējīgas pārvaldības principu stiprināšanas, lai nodrošinātu mūsdienīgu un energoefektīvu vidi valsts pārvaldei un sabiedrībai. Ar VNĪ īstenotajiem un aktuālajiem projektiem var iepazīties VNĪ mājas lapā: https://www.vni.lv/par-mums/projekti-un-klienti/visi-aktualie-projekti.
VNĪ ir lielākais nekustamo īpašumu pārvaldītājs Latvijā, kas nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un attīstību, kā arī īsteno valstij stratēģiski svarīgus būvniecības projektus. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību kopumā 3580 nekustamajiem īpašumiem, tostarp 397 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1066 ēkas 975 tūkstošu kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 625 ha platībā, un 3 183 zemes īpašumiem ar kopējo platību 886 ha. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
