Par uzņēmumu

2004 - Mainīts nosaukums – valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi”.

2007 - Dibināta SIA „Biznesa centrs Zaķusala” (VNĪ - 5 % kapitāldaļu īpašnieks, 2009.gadā pēc pamatkapitāla palielināšanas, kad VNĪ neizmatoja pirmpirkuma tiesības, ietekme samazinājās līdz 3,13 %).

2008 - Reorganizācijas rezultātā pievienota VAS „Diplomātiskais serviss” (bijusī VAS „Diplomātiskā servisa aģentūra”), līdz ar to VNĪ VAS „Diplomātiskais serviss” vietā kļūst par SIA „Diplomātiskā servisa medicīnas centrs” dalībnieku (VNĪ - 49,55 % kapitāldaļu īpašnieks);

Dibināta SIA „Biroju Centrs Ezerparks” (VNĪ - 31,5 % kapitāldaļu īpašnieks);

Dibināta SIA „Veselības aprūpes nekustamie īpašumi” (VNĪ - 100 % kapitāldaļu īpašnieks);

SIA „Mežotnes pils” mainīts nosaukums  SIA „VNĪ pilis” (VNĪ - 100 % kapitāldaļu īpašnieks).

2009 - Reorganizācijas rezultātā pievienota valsts SIA „NAMS-FM”.

2010 - Izbeigta SIA “VNĪ Investīcijas” (iepriekš SIA “Igates pils”) darbība.

2011 - Atsavinātas SIA “Biznesa centrs Zaķusala” VNĪ piederošās 3,13 % kapitāldaļas; atsavinātas SIA „Diplomātiskā servisa medicīnas centrs” VNĪ piederošās 49,55 % kapitāldaļas.

2015 - Veiktas izmaiņas SIA „Biroju Centrs Ezerparks” kapitāla daļu struktūrā, VNĪ kļūst par 100% kapitāldaļu īpašnieku.

2016 - Atbilstoši OECD rekomendācijām Latvijas valstij un VNĪ akcionāru sapulces lēmumam iecelta VNĪ padome.

Izbeigta SIA “Veselības aprūpes nekustamie īpašumi” darbība.

2017 - Izbeigta SIA “Biroju Centrs Ezerparks” un SIA “VNĪ pilis” darbība;

Darbu uzsāk jauna VNĪ valde, tiek gatavota uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģija 2018. - 2022. gadam.

2018 - Apstiprināta vidēja termiņa darbības stratēģija 2018. – 2022.gadam, VNĪ kļūst par klientu orientētu uzņēmumu.

2019 - VNĪ pāriet uz jaunu darba vides modeli un pārceļas uz aktivitātēs bāzētu biroju Talejas ielā 1.

Uzsākta nefinanšu ziņošana, tapis pirmais VNĪ Ilgtspējas pārskats.

2020. gadā VNĪ, strādājot Covid-19 pandēmijas apstākļos, sekmīgi pabeidza 35 nozīmīgus attīstības un uzturēšanas projektus ar kopējo budžetu 29,9 milj. eiro apmērā.

Nozīmīgākie notikumi:

• Prokuratūras vajadzībām pārbūvēts nams Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, radot mūsdienīgas un funkcionālas darba telpas.
• Uzlabota energoefektivitāte Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, samazinot energoresursu patēriņu un nodrošinot ilgtspējīgāku ēkas ekspluatāciju.
• Veikti energoefektivitātes uzlabošanas darbi Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Komandanta ielā 9, Daugavpilī.
• Īstenoti uzlabojumi S. Broka Daugavpils mūzikas vidusskolā Kandavas ielā 2A, nodrošinot kvalitatīvāku un mūsdienīgāku mācību vidi. 

Tika atjaunotas kultūrvēsturisku ēku fasādes, samazināts degradēto būvju skaits par 83 objektiem un vienlaikus turpināts darbs pie 73 infrastruktūras projektiem 152 milj. eiro vērtībā, tostarp Latvijas Okupācijas muzeja, Jaunā Rīgas teātra un robežšķērsošanas vietu attīstības projektiem.

VNĪ uzsāka BIM ieviešanu publiskajos iepirkumos, stiprināja darba drošības sistēmu, apstiprināja Nekustamā īpašuma portfeļa attīstības stratēģiju 2020–2022 un ieviesa centralizētu elektroenerģijas iepirkumu valsts iestādēm. Uzņēmums saņēma Ilgtspējas indeksa zelta novērtējumu un publicēja pirmo ilgtspējas pārskatu atbilstoši GRI vadlīnijām. Pandēmijas laikā VNĪ sniedza būtisku atbalstu nomniekiem, piešķirot nomas maksas atlaides 1,79 milj. eiro apmērā, kā arī uzsāka pāreju uz vienotu nomas attiecību modeli ilgtspējīgākai īpašumu pārvaldībai.

2021. gadā VNĪ pabeidza 29 valstij nozīmīgus attīstības un uzturēšanas projektus 38,77 milj. eiro apmērā, tostarp īstenoja Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa un memoriāla “Vēstures taktīla” izbūvi. Uzņēmumam tika uzticēta arī Saeimas nama rekonstrukcija un Latvijas – Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas izbūve. Tika turpināti darbi pie Jaunā Rīgas teātra, Rīgas pils kastelas, robežšķērsošanas vietu un citiem stratēģiskiem projektiem, kā arī atjaunotas vairākas kultūrvēsturisku ēku fasādes un samazināts degradēto būvju skaits par 43 objektiem.

Nozīmīgākie notikumi:

• Pabeigti 29 attīstības un uzturēšanas projekti par 38,77 milj. eiro.
• Nozīmīgākais projekts – Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa un memoriāla “Vēstures taktīla” izbūve, Strēlnieku laukumā 1, Rīgā.
• VNĪ īstenošanai nodota Saeimas nama rekonstrukcija un Latvijas - Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas izbūve.
• Noslēgti 100 nekustamo īpašumu pārdošanas līgumi par 5,64 milj. eiro, tostarp pārdotas 35 degradētas būves.
• Samazināts vidi degradējošo būvju skaits par 43 objektiem.
• Uzsākta Ģenerālprokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, pārbūve.

VNĪ noslēdza 100 īpašumu pārdošanas līgumus 5,64 milj. eiro vērtībā, izstrādāja Publiskā sektora biroja izveides vadlīnijas un BIM vadlīnijas ēku pārvaldīšanai, kā arī īstenoja ilgtspējas pilotprojektu Ģenerālprokuratūras ēkai. Turpināta centralizētā elektroenerģijas iepirkuma sistēmas darbība un sniegts atbalsts nomniekiem, piešķirot nomas maksas atlaides 0,8 milj. eiro apmērā. Par ilgtspējas un pārvaldības praksi VNĪ saņēma Ilgtspējas indeksa platīna novērtējumu.

2022. gadā VNĪ pabeidza 10 attīstības projektus 15,3 milj. eiro vērtībā un 25 uzturēšanas projektus 3,9 milj. eiro apmērā, tostarp atjaunoja sešas kultūrvēsturiskas ēkas, tai skaitā valsts nozīmes pieminekli Rīgas ielā 40, Valmierā, un Raiņa muzeju “Jasmuiža”. Pabeigta robežšķērsošanas vietu “Pāternieki” un “Silene” infrastruktūru pielāgošana un modernizācija. Uzņēmums noslēdza 89 īpašumu pārdošanas darījumus 3,98 milj. eiro vērtībā un samazināja degradēto būvju skaitu par 25 objektiem. Pēc pārskata gada VNĪ uzticēta arī robežšķērsošanas vietas izveide Kundziņsalā.

Nozīmīgākie notikumi:

• Pabeigti 35 attīstības un uzturēšanas projekti par 19,2 milj. eiro.
• Nozīmīgākie pabeigtie projekti saistīti ar robežšķērsošanas vietu modernizāciju – īstenots 1. posms un papildu pielāgošanas darbi robežšķērsošanas vietās “Pāternieki” un “Silene”, uzlabojot infrastruktūru Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta vajadzībām.
• Atjaunotas sešas kultūrvēsturiskas ēkas, tostarp valsts nozīmes piemineklis Rīgas ielā 40, Valmierā, un Raiņa muzejs “Jasmuiža”.
• Noslēgti 89 nekustamo īpašumu pārdošanas līgumi par 3,98 milj. eiro, tostarp pārdotas 20 degradētas būves.
• Samazināts A un B kategorijas degradēto būvju skaits par 25 objektiem.
• VNĪ uzticēta robežšķērsošanas vietas izveide Kundziņsalā, Rīgā.
• Izstrādātas ilgtspējas prasības projektēšanas un būvniecības iepirkumiem, saņemts Ilgtspējas indeksa platīna novērtējums.

Turpināts darbs pie 46 attīstības un 53 uzturēšanas projektiem 229 milj. eiro vērtībā, tostarp Jaunā Rīgas teātra, Rīgas pils kastelas un Latvijas - Baltkrievijas robežas izbūves projektiem. VNĪ atvēra aktivitātēs bāzētu biroju publiskajam sektoram, izstrādāja ilgtspējas prasības projektēšanas un būvniecības iepirkumiem un kā arī pievērsa īpašu uzmanību energoefektivitātei.

2023. gadā VNĪ pabeidza piecus attīstības projektus 48,08 milj. eiro vērtībā un 30 uzturēšanas projektus 2,16 milj. eiro apmērā, tostarp īstenoja Rīgas pils konventa (kastelas) atjaunošanu, Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga izbūvi 112 km garumā, Latvijas Leļļu teātra rekonstrukciju un Dailes teātra priekšlaukuma labiekārtošanu. Turpināts darbs pie valsts ārējo robežu infrastruktūras, Saeimas nama un Ģenerālprokuratūras ēkas pārbūves, kā arī citiem stratēģiskiem kultūras un drošības projektiem.

Nozīmīgākie notikumi:

• Pabeigti pieci attīstības projekti 48,08 milj. eiro vērtībā un 30 uzturēšanas projekti 2,16 milj. eiro vērtībā.
• Nozīmīgākie objekti – Rīgas pils konventa (kastelas) atjaunošana, Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga izbūve 112 km garumā, Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcija un Dailes teātra priekšlaukuma labiekārtošana.
• Noslēgti 68 valsts un 9 VNĪ īpašumu pārdošanas darījumi par kopumā 18,2 milj. eiro; 4,1 milj. eiro novirzīti kultūras objektu sakārtošanai.
• Atrisināta situācija 35 degradētās būvēs (24 pārdotas, 8 demontētas), turpinot portfeļa sakārtošanu.
• VNĪ saņēma Ilgtspējas indeksa platīna novērtējumu (trešo gadu pēc kārtas), sertificēja darba drošības sistēmu atbilstoši ISO 45001 un ierindojās 18. vietā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101.

Gada laikā noslēgti 77 nekustamo īpašumu pārdošanas darījumi par 18,2 milj. eiro, no kuriem 4,1 milj. eiro novirzīti kultūras objektu atjaunošanai. Turpināta degradēto būvju sakārtošana, uzlabota energoefektivitāte, ietaupot 590 tūkst. eiro, kā arī stiprināta ilgtspējīga un efektīva īpašumu pārvaldība.

2024. gadā VNĪ apgrozījums 12 mēnešos sasniedza 50,81 milj. eiro, kas ir par 10,4 % jeb 4,79 milj. eiro vairāk nekā 2023. gadā. Gada laikā tika pabeigti 13 attīstības projekti 161,69 milj. eiro vērtībā, tostarp Jaunais Rīgas teātris, Valmieras teātris, Rakstniecības un mūzikas muzejs, kā arī radošie kvartāli “TAB FAB” un “Riga Makerspace”, vienlaikus stiprinot valsts ārējo robežu infrastruktūru. VNĪ īstenoja 415 apsaimniekošanas un uzturēšanas projektus, kuros ieguldīti 6,4 milj. eiro, un atsavināja 117 valsts īpašumus 14,49 milj. eiro vērtībā, daļu līdzekļu novirzot citu objektu sakārtošanai.

Nozīmīgākie notikumi:

• Pabeigti 13 attīstības projekti par 161,69 milj. eiro, tostarp Jaunais Rīgas teātris, Valmieras teātris un Rakstniecības un mūzikas muzejs.
• Īstenoti 415 apsaimniekošanas un uzturēšanas projekti, ieguldot 6,4 milj. eiro – lielākais apjoms uzņēmuma vēsturē.
• Atsavināti 117 valsts īpašumi par 14,49 milj. eiro; 4,12 milj. eiro novirzīti citu īpašumu sakārtošanai.
• Iegūti ISO 41001 (apsaimniekošanā) un ISO 14001 (vides pārvaldībā) sertifikāti.
• Atvērts pirmais reģionālais Valsts kopstrādes birojs Cēsīs.
• VNĪ saglabāja 18. vietu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 un saņēma Ilgtspējas indeksa platīna novērtējumu ceturto gadu pēc kārtas.

Gada laikā vairāki VNĪ īstenotie projekti, īpaši Jaunā Rīgas teātra projekts un Rīgas pils konventa atjaunošanas projekts, guva augstus nacionālos un starptautiskos apbalvojumus.

2025. gadā VNĪ turpināja īstenot valstiski nozīmīgus attīstības projektus, stiprinot valsts drošību, modernizējot publisko infrastruktūru un veicinot ilgtspējīgu nekustamo īpašumu pārvaldību. Gada laikā VNĪ pabeidza 5 attīstības projektus 154,6 milj. eiro vērtībā un 58 uzturēšanas projektus 2,41 milj. eiro apmērā. Vienlaikus VNĪ veiksmīgi atsavināja 130 valsts nekustamos īpašumus, izsoļu kopējai vērtībai sasniedzot 9,5 milj. eiro, vērtīgākās izsoles bija Rīgā – Stabu ielā 18 (1,85 milj. eiro), Krīvu ielā 11 (1,6 milj. eiro) un Vaļņu ielā 32 (1,56 milj. eiro).

Pagājušajā gadā VNĪ īstenoja valstij piekritīgās un konfiscētās mantas pārņemšanu no Valsts ieņēmumu dienesta, kas stājās spēkā 1. janvārī. Tas samazināja birokrātiju, paātrināja īpašumu pārņemšanu un ļāva valsts budžetā ietaupīt gandrīz 300 tūkstošus eiro.

VNĪ uzsāka projektu attīstības pakalpojumu sniegšanu publiskajam sektoram, piedāvājot projektu vadību, būvuzraudzību, BIM vadību un iepirkumu organizēšanu. Tāpat uzņēmums izstrādāja apsaimniekošanas pakalpojumu vadlīnijas un vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas vadlīnijas, balstītas VNĪ pieredzē un starptautiskajā praksē.

2025. gadā VNĪ pirmo reizi organizēja Digitālās būvniecības ekselences balvas pasniegšanu sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA “Latvijas standarts”, veicinot BIM un digitālo tehnoloģiju attīstību būvniecībā.

Turpinājās darbs pie privātās un publiskās partnerības (PPP) projektiem, tostarp programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” un aizsardzības infrastruktūras attīstības, sadarbojoties ar Eiropas Investīciju banku.

VNĪ 2025. gadā pabeidza 6 nozīmīgus attīstības projektus, kas vērsti uz valsts drošības stiprināšanu, kultūras mantojuma saglabāšanu un publiskās pārvaldes iestāžu darba vides uzlabošanu, projektu investīcijas veido 157,5 miljoni eiro. Realizētie projekti aptver gan robežas žoga izbūvi un infrastruktūras attīstību, gan valsts iestāžu telpu modernizāciju, nodrošinot ilgtspējīgus un funkcionālus risinājumus valsts vajadzībām. 

Nozīmīgākie notikumi (pabeigtie attīstības projekti):

• Latvijas – Krievijas robežas žoga un infrastruktūras izbūves pabeigšana – izbūvēti aptuveni 280 km robežas žoga un nodota ekspluatācijā robežapsardzības infrastruktūra (patruļtakas, laipas, pievedceļi), stiprinot valsts ārējo drošību.
• Latvijas – Baltkrievijas robežas infrastruktūras attīstība – izbūvēti rokādes ceļi ap Riču ezeru, nodrošinot nepārtrauktu robežsargu kustību un efektīvāku robežas kontroli.
• Patentu valdes ēkas atjaunošana un pārbūve – modernizēta 847 m² plaša ēka un labiekārtota teritorija, ieviešot energoefektivitātes, vides pieejamības un ilgtspējīgas apsaimniekošanas risinājumus (projekta investīcijas – 2,39 milj. eiro).
• Rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas izveide Mārstaļu ielā 6, Rīgā – VNĪ atjaunotajā vēsturiskajā ēkā izveidota muzeja ekspozīcija, saglabājot un restaurējot nozīmīgas kultūrvēsturiskās vērtības.
• Valsts drošības infrastruktūras noslēdzošā posma uzsākšana (~41 km) – uzsākta robežapsardzības infrastruktūras izbūve sarežģītos apvidos gar Latvijas–Krievijas robežu, paredzot patruļtakas, torņus un pievedceļus.

Vērienīgākie projekti, pie kuriem VNĪ turpina strādāt:

• Privātās un publiskās partnerības programma “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” – plānots izbūvēt vismaz 1000 mājokļu vairākās pašvaldībās.
• Poligona “Sēlija” infrastruktūras attīstība Nīkrācē sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Eiropas Investīciju banku.
• Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca A2 korpusa būvniecība.
• LNMM izstāžu zāles Arsenāls pārbūves II posms.
• Lielās ģildes pārbūve un restaurācija.
• Robežšķērsošanas vietas izveide Kundziņsalā.
• Atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešana sešās valsts ēkās, samazinot primārās enerģijas patēriņu par 1840 MWh gadā.